ir tādi vakari , kuros vari klausiiities vienu dziesmu kaut vai ašpadsmit reizes, ne jau tāpēc , ka baigi patīk, bet uzslēdzās un citu slinkums pārgriest, lai arī mazliet patīk
šoreiz ald grupas izpildījums.
šis liekas arī ir tas vakar , ka šķiet, ka kaut kas ir jāsagaida, bet diez vaj sanāks.
gada apņemšanās ir noskaidrota- nedarīt tagad to, ko daru- gaidīt vai kkas sanāks, bet kad viss top skaidrs netērēt laiku, nevajadzīgām lietām, nemēģinot panākt dikti savu, ja situācija ir skaidra.
labi, pagaidām vēl nav skaidra, bet tikai nojaušama
un tad vēl ir vēl viens- uzdrīsktēties vairāk, ne jau tā kā pa trako, bet tad , ka ir izvēle pateikt savu, nevis noklusēt...
bet vispār tās jau nav nekādas apoņemšanās.....
un pārāk skarbi un nesaprotami tik un tā es te rakstu.
palasīšu ko citi raksta.