bettyboob

Tādās dienās kā šī es atkal neprātīgi mīlu Rīgu. Slēpjoties no lietus pieturā, tikai lai izmirktu garāmbraucošo mašīnu dāsni pasviestajā peļķūdenī. Skrienot no vienas pajumtes līdz otrai, nerimtīgi smejoties un mēģinot nezaudēt eleganci, ko pieprasa šodien trāpīgi uzvilktā kinozvaigznes kleita.

Aiz tilta krāsainos atspīdumos rotājas Olimpija, un mēs ienirstam tajā nopirkt visu nepieciešamo, lai uzceptu šokolādes vulkānu. Pēc brīža stāvam pie kases ar šokolādi, sviestu un olām, aiz mums izslēdzas gaisma - darbalaiks beidzies. Kamēr krāmējam somas, noskatāmies sirreālu ainu: Ješo oģin babjor papjor! nokliedzas apsargs un vicina dūres pret nezināmu ienaidnieku. Tikko vēl laipnās pārdevējas seja savelkas plēsīgā grimasē "Gaņi jevo damoi! pusķ spaķ iģot!" Cits apsargs skriešus pazūd lieveikala tumšajās dzīlēs. Mēs to visu vērojam ar dzīvu interesi, taču tad kāds nokliedzas "IZEJ NO MANA KODA!". Sajūtamies kā datorspēlē - ja nu lielveikala darbinieki pa vakariem spēlē bebru (aizkavējušos pircēju) medības? Sabāžu pārāk dzīvo iztēli kabatās, tomēr drošības labad steidzamies ātrāk tikt prom.

Starp citu, šokolādes vulkāna recepte ir ( pavisam vienkārša )
Pēc tam pastāstīšu, kā sanāca.