bettyboob

Vakar notika mūsu 9. restorāndiena, šoreiz 90 porcijas zupas Ripo ratu suņu mašeriem. Zupa sanāca garšīga, un arī sagatavošanās darbi nebija pārāk liels hārdkors. Svētdienas rītā nav viegli sešos izlīst no migas, bet kad tu ieslēdz mīļāko raidījumu Ķepa uz sirds, ņurdums uzreiz pāriet un tad jau var griezt, kapāt un smalcināt vienā mierā.

Un šis viss aizvien nenovēršamāk sāk izskatīties pēc sava restorāna atvēršanas, kas ir reizē bailīgi un brīnišķīgi. Astes gaisā un ķepas krustā, lai izdotos!

Pēc iesildīšanās Pagalma festivālā pirms nedēļas, sendviču bārs "Desu klusēšana" devās izbraukumā uz suņu sacensībām barot divkājainos dalībniekus - skaitā 85. Nevis astoņus, nevis piecus, bet ASTOŅDESMIT PIECUS. Lielākais kompliments bija, ka vēl nevienās sacensībās neesot bijis tik garšīgs ēdiens. Un vēl viens no īsta brita - kurš paziņoja to pašu, tikai UK mērogā.
Atpakaļceļā piestājām Ķeipenē apskatīties Sergejam Eizenšteinam veltīto mākslu. Viens no objektiem tur ir galds mājas izmērā un divi atbilstoši lieli krēsli. To ieraugot, sapratām, ka viss mūsu pagatavotais ēdiens knapi pietiktu diviem milžiem, kam paredzēts šis galds.
Taču neskatoties uz cepšanas, griešanas, kapāšanas un fritēšanas maratonu (astoņdesmit pieci parasta izmēra ēdāji jeb diviem milži!), šī bija pirmā Restorānu diena, pēc kuras negribējās teikt "nekad vairs". Tāpēc, iespējams, "Desu klusēšana" neklusēs 4ever!