bettyboob

Vakar notika mūsu 9. restorāndiena, šoreiz 90 porcijas zupas Ripo ratu suņu mašeriem. Zupa sanāca garšīga, un arī sagatavošanās darbi nebija pārāk liels hārdkors. Svētdienas rītā nav viegli sešos izlīst no migas, bet kad tu ieslēdz mīļāko raidījumu Ķepa uz sirds, ņurdums uzreiz pāriet un tad jau var griezt, kapāt un smalcināt vienā mierā.

Un šis viss aizvien nenovēršamāk sāk izskatīties pēc sava restorāna atvēršanas, kas ir reizē bailīgi un brīnišķīgi. Astes gaisā un ķepas krustā, lai izdotos!

Vakar pirmo reizi pa īstam nosvinējām Restorāndienu kā viesi. Bijām Leukādijās, skaistā 20. gs. sākuma villā pie Raunas ietekas Gaujā. Un nokļuvām, laikam, labākajā restorānā, kādā sanācis būt. Mūs (ar visu malamutu) nosēdināja goda istabā ar diviem piano, gleznām, bibliotēku un trīszvaigžņu ordeni. Pasniedza 6! tiešām izmeklētus ēdienus, vienu par otru garšīgākus. Vai ir iespējams noticēt, ka rēķins par šīm dzīrēm bija 10 eiro? Tādi laimīgi un apstulbuši nonācām Ķipī, kur arī bija Restorāndiena un daudzi brīnišķīgie cilvēki, kurus sanācis iepazīt visās iepriekšējās restorāndienās. Diskotēka smiltīs, ugunskurs un patīkamā mierīgā sajūta, kāda parasti ir Ķipī. Izmantojot šo pacilātības vilni, šorīt beidzot salaboju ventiļus (riteņa un arī savus) un atripinājos uz darbu dungodama.