bettyboob -

ja par to maksā, kapēc gan nepakratīties seismiskās aktivitātes imitatorā kopā ar indonēziešu un filipīniešu mājsaimniecēm? pie reizes papraktizējos veikt mākslīgo elpināšanu un lietot pārnēsājamo defibrilatoru (katram apzinīgam japānim tāds ir mājās). un beidzot man ir arī komplektiņš ar zemestrīces paiku.
bet tas tā.
auklīte mani pameta un aizbēga uz eiropu. nu lai ar viņu.

bet āzija... jūtu, ka nav tik vienkārši ar viņu. man nepatīk japānas pilsētas, bet dažreiz tās rāda brīnumus. vakar, piemēram, pārgāju pāri tiltam, pagriezos pa kreisi un pēkšņi atdūros pret mazītiņu templīti, iespiestu starp daudzīvokļu mājām. un tas bija nevis vienkārši neliels templis, bet patiešām pavisam un nepārprotami sīciņākais templis kāds vien var būt. tikai nedaudz lielāks par Karlsona māju. un to sargāja četras niknas (akmens) lapsas, vienai no kurām bija nolauzta auss.
un vakaros, kad satumst un norimst dienas tveice, tā ir īstā āzija. to es ieelpoju ar pilnu krūti. kad šaurajās melnajās ieliņās iedegas pa kādam sarkanam papīra lukturim, aizslīd ēna un atbalsojas soļi. un ir tumšs, bet aiz daudzām bīdāmām durvīm var dabūt ēdienu un dzērienu, vajag tikai pieklauvēt.
bet nu neko, lēmums ir pieņemts un tā tas arī paliks (protams, ja nenotiks savādāk).