bettyboob -

Pēc divām nedēļām ziemeļos astes pamazām izvelkas no kājstarpēm un paceļas gaisā. Ne jau suņiem, bet mums, cilvēkiem.
Te ir tāda sajūta kā uz pasaules ziemeļu robežas. Šeit beidzas ceļš, bet tu vari doties tālāk, baltajā bezgalībā, ja tavs prāts to ļauj.
Francūži, kuri bija nobukojuši Ario otro namiņu airbnb, neizturēja un izvācās ātrāk. Viņi devās atpakaļ uz dienvidiem, paskaidrojot, ka viens no viņiem ir saslimis un tur būšot vairāk komforta. Viņi bija ļoti jauki un patīkami, bet es tā arī nesapratu, kā viņi te nokļuva un kāpēc. Francūžu vietā uzradās holandieši, pareizāk atradās uz ciematiņa vienīgās ielas salūzušā auto. Paņēmām pie sevis, izguldījām, pabarojām ar lazaņju un saldējumu, uzsildījām saunu un parādījām Ziemeļblāzmu. Nākamajā rītā viņi aizgāja kāpt kalnā, tagad gaidām kādi un no kurienes būs nākamie viesi.
Viens iespējamais viesis ir pats namiņa saimnieks Ario. Ario ir tikai viens no viņa vārdiem, un arī viņa teiktais var nozīmēt vairākas lietas. "Pēc nepilna mēneša es būšu tur" - viņš uzraksta un atsūta kalnu bildīti. Pēc konteksta it kā var saprast, ka "tur" būs šeit, bet tikpat labi tas ir kāds cits kalns. "Finally we will meet for sure", viņs piebilst. Bet arī tas var nozīmēt ko metafizisku. Atliek ļauties nezināmajam, turēt durvis atvērtas un siltu lazanju cepeškrāsnī.