bettyboob - Melnais suns, baltais suns

Don't worry don't hurry, you're here for just a short visit so stop and enjoy fragrance of flowers
Tāds uzraksts pie ceļa, kas ved caur 200-800 gadus vecu ozolu mežu Transilvānijā. Pustūkstotis ozolu - gan dzīvi un zaļojoši, gan apdeguši, nokaltuši un sagāzušies. Tā vien šķiet, ka tūlīt aiz kāda no tiem parādīsies kentaurs (redzējām gan tikai stirnu parasto)
Bet to uzrakstu atcerējos vēl daudzreiz, braucot pa Rumānijas kalnu ceļu serpentīniem. Vakar ilgi stāvējām korķī, kamēr no ceļa notīrīja divu busiņu atliekas. Drakulas pilī ieradāmies jau pēc saulrieta, viss tukšs un tumšs, švarmu un kebabu kioski slēgti, vilcieniņš, kurš ved augšā uz klinti, snauž pieparkots pie putuplasta drakona.
Serpentīni tumsā ir vēl daudzreiz baisāki, jo tie mēdz būt pavisam tumši, bez kādām muļķīgām atstarojošām zīmēm vai apgaismojuma.
Toties ir ļoti forši pamosties kalnu namiņā pie straujas kalnu upes, kur pa ceļu staigā govis un pie vārtiņiem gaida vairāki draudzīgi suņi, kas grib spēlēties ar Nesiju. Visur, kur tu ej, priekšā ir vairāki brīnumjauki suņi, kurus gribas adoptēt. Balto Nesijas draudziņu vai to plankumaino, ar asti kā slotu. Vai konsjeržsuni, kurš sagaida un pavada ciema vienīgā restorāna viesus.
Šodien plānā šķērsot Karpatus. Jau skan galvā don't worry don't hurry you're here for just a short visit...