bettyboob -

Noguruši un laimīgi šorīt atgriezāmies mājās pēc ciemošanās pie okeāna zvēriņiem.
Noguruši pēc stundām un dienām gariem braucieniem pa pampu, kad priekšā ir ceļš, augšā - debesis, bet visur citur tikai stepe un tās iemītnieki - guanako, aitas, kazas, govis un gaučo. Tā braucot, iemācies cieņu pret attālumu un to, ka nav veiksmes vai neveiksmes bet tikai notikumi. Akmens, kas ar 150 km/h ātrumu ielido īrētas mašīnas priekšējā stiklā nav ne veiksme, ne neveiksme, un arī tas, ka braucot bez tiesībām, neapstādina policija. Un ka jūra nomierinās trakot un var kāpt laivā un peldēt lūkoties vaļus.
Laimīgi par to, ka pingvīni, vaļi un jūras ziloņi ir pa īstam nevis tikai multenēs, Žaka Kusto filmās un uz saldējumu iepakojumiem. To es tagad zinu pavisam skaidri, jo, kad viens pindža man ieknāba elkonī, tas nebija sapnis. Ir pa īstam uz pasaules tāda vieta, ko sauc par Punta Tombo un kur pusmiljons pingvīnu cēli čāpo savās darīšanās, perē olas, rūpējas viens par otru un nemaz nebaidās no cilvēkiem. Vēl ir Golfo Nuevo un tur simtiem vaļu pašlaik audzina savus mazuļus un, tūristiem par lielu prieku, vicina astes virs ūdens. No rokas stiepiena attāluma skatoties uz tādu divmetrīgu bēbīti, goda vārds, viss aizmirstas un ir tikai laime :) Un kad saulainā rītā Punta Loma klints aizvējā gozējās un spēlējās bariņš jūras lauvu, pārītis vienkāršu cilvēku viņus vēroja un klusītēm smējās aiz prieka. Bet jūras ziloņiem vislabāk patīk Punta Norte, tur viņi ierokas smiltiņās un apmierināti murrā.
Toms tagad skatās futbolu un nemaz nezin, cik lieliskas bildes ar knābjiem, astēm un visu pārējo viņam sanākušas :)