bettyboob - Post a comment

Laicīgi ielīdu gultā zem divām segām un zeķēm kājās, bet aizmigu tikai pirms četriem. Pamodos pustrijos dienā, pietrūkst gan Meksikas, gan Amsterdamas. Būt Amsterdamā ir kā uzvilkt perfekti pašūtu kleitu, kas der kā uzlieta, un ik pa brīdim atklāt uz tās jaunas un jaunas pērles un smalkumus. Toties Meksika uzsauca ģeniālu ceļakāju Izabellas bārā. Tur bija viss - klauns ar šausmenes lelli azotē, zābaktīrītājs darbībā, romantikas pārņemts marriachi stūrī un visu kopā izpildīts Sabor A Mi. Ievēlāmies ar labumu pārpilnajām somām un čemodāniem un pasūtījām pa tekilas šotam. Es sāku vilkt līdzi Sabor a mi (domājot par to, cik skaisti to dzied Laimis), man momentā tika iešķiebts mikrafons komplektā ar šķībi dziedošu marriachi un viņa ciešo skatīšanos man acīs. Tas viss kopā noteikti izklausījās pēc kaķu kora, bet man bija pilnīgs This is.

izskatījās tā:













Cafe Tal, labākā kafija Guanajuato, saimnieks - kaķis, kā jau labākajās kafejnīcās pienākas


var iegādāties, piemēram, pilnu jēzus komplektu - mati, ūsas, bārda


kūka, kas patiktu Francim


marcipāna nāvītes