Svilinoties un zvilnot
Jul. 26th, 2010 | 10:09 pm
No:: san
Es esmu tik ļoti aizņemta ar vasaru, ka nav vaļas rakstīt. Taču šodiena padevusies vēsāka un tas ir pietiekams iemesls saņemties. Šausmīgi daudz laika dzīvē paņem vāļāšanās, zvilnēšana, vārtīšanās, zvalstīšanās un gulšņāšana te saulē uz dvieļa pludmales smiltīs, te paēnā uz deķa vai šūpuļtīklā. Nozīmīgs jaunums manā dzīvē ir tas, ka esmu iemācījusies taisīt ronīti. Tas ir tā, ka ieiet ūdenī līdz krūtīm, tad palecās, sasit plaukstas, nokliedzas roniski (izklausās kaut kas pa vidu kaijas brēcienam un delfīna smiekliem) un sāniski iešļankstinās ūdenī ar tādu spēku, ka ausis aizkrīt. Vēl es plika peldējos tumšzaļā jūrā zibeņos, pērkondārdos un viesuļvētrā, kas nāca pa krastu koku galotnes raustīdama un svilpastes baidīdama. Tas bija baisi un ļoti aizraujoši.
Gar jūru var iet un iet, un tas nemaz neapnīk. Tā ejot var atrast dažādas lietas - beigtu roni, albatrosa skeletu, milzīgu piepūšamu krabi nemaz nerunājot par zaļajiem Ziemupes smaragdiem.
Un man patīk mans darbs, jo šonedēļ beidzot
es dabūšu izmēģināt lidojuma simulatoru! Sķiet, tas būs Dash Q400, ko es varēšu eleganti nokrešot kaut kur okeānā.
Gar jūru var iet un iet, un tas nemaz neapnīk. Tā ejot var atrast dažādas lietas - beigtu roni, albatrosa skeletu, milzīgu piepūšamu krabi nemaz nerunājot par zaļajiem Ziemupes smaragdiem.
Un man patīk mans darbs, jo šonedēļ beidzot
es dabūšu izmēģināt lidojuma simulatoru! Sķiet, tas būs Dash Q400, ko es varēšu eleganti nokrešot kaut kur okeānā.