No pirmdienas vakara sestdienas nakts drudzī
« previous entry | next entry »
Aug. 18th, 2009 | 01:22 pm
Ja mums ar Kašaduru gribas dejot, tad šķērslis nav nekas, pat fakts, ka ir parasts rudenīgs pirmdienas vakars Rīgā.
Sapucējušās pērlēs, tīkliņzeķēs un augstpapēdenēs, un ieguvušas īsti argentīnisku eleganci, devāmies uz milongu bārā I love you. Pirmajā mirklī gan biju smagi vīlusies ieraugot nelielo pagrabtelpu ar dažiem lēni šīberējošiem pārīšiem. Viena dāma bija tērpusies leopardraksta reitūzenēs. Kurš dejo tango tādā tērpā! es saraucu degunu. Un kāpēc gaiss nav sabiezējis cigāru dūmos un kaislē? Vārdusakot, neskatoties uz to, ka pati dejot tango neprotu, man bija stingrs viedoklis, kā tam visam jāizskatās un jābūt.
Bet tad pār mūsu galvām sāka birt dažādi jautri un patīkami notikumi. Kā jau teicu, dejot mēs nemākam, bet izturēt neatrašanos uzmanības centrā arī ne. Tad nu nostājāmies kāpņu augšdaļā pie lielā spoguļa un sākām apbrīnot pašas sevi. Taču ļoti drīz uzradās arī vairāki citi mūsu dailes cienītāji, kas teicās esam paši labākie tango mācīšanas speciālisti (vēlāk gan Agnese apgaismoja, ka tie ir bijuši viltvārži). Un kad ieskatījos acīs garām ejošam argentīniešu skaistulim (dedzinoši melnas cirtas un acis), sajūsmas trieciens bija tik spēcīgs, ka aizrijos pati ar savu elpu un gandrīz nosmaku.
Nu ja, satiku vairāk kā 2 gadus neredzēto Agnesi, kura joprojām dzīvo Buenos Aires. Mēs apskāvāmies ilgi un cieši. Kā viņa dejo - acīm ciet, izjūtot katru kustību - to skatīties ir prieks un bauda.
Nopietni apsveru iespēju iet mācīties, klases notiek līdz pat augusta beigām:
http://www.tangostudio.lv/lv/tango_fest
p.s. Ja man piederētu I love you, es jau nu iegādātos kādu pudeli malbeka milongām par godu. Savādāk viesiem nākas iztikt ar nožēlojamu Pinot Noir no Itālijas!
Sapucējušās pērlēs, tīkliņzeķēs un augstpapēdenēs, un ieguvušas īsti argentīnisku eleganci, devāmies uz milongu bārā I love you. Pirmajā mirklī gan biju smagi vīlusies ieraugot nelielo pagrabtelpu ar dažiem lēni šīberējošiem pārīšiem. Viena dāma bija tērpusies leopardraksta reitūzenēs. Kurš dejo tango tādā tērpā! es saraucu degunu. Un kāpēc gaiss nav sabiezējis cigāru dūmos un kaislē? Vārdusakot, neskatoties uz to, ka pati dejot tango neprotu, man bija stingrs viedoklis, kā tam visam jāizskatās un jābūt.
Bet tad pār mūsu galvām sāka birt dažādi jautri un patīkami notikumi. Kā jau teicu, dejot mēs nemākam, bet izturēt neatrašanos uzmanības centrā arī ne. Tad nu nostājāmies kāpņu augšdaļā pie lielā spoguļa un sākām apbrīnot pašas sevi. Taču ļoti drīz uzradās arī vairāki citi mūsu dailes cienītāji, kas teicās esam paši labākie tango mācīšanas speciālisti (vēlāk gan Agnese apgaismoja, ka tie ir bijuši viltvārži). Un kad ieskatījos acīs garām ejošam argentīniešu skaistulim (dedzinoši melnas cirtas un acis), sajūsmas trieciens bija tik spēcīgs, ka aizrijos pati ar savu elpu un gandrīz nosmaku.
Nu ja, satiku vairāk kā 2 gadus neredzēto Agnesi, kura joprojām dzīvo Buenos Aires. Mēs apskāvāmies ilgi un cieši. Kā viņa dejo - acīm ciet, izjūtot katru kustību - to skatīties ir prieks un bauda.
Nopietni apsveru iespēju iet mācīties, klases notiek līdz pat augusta beigām:
http://www.tangostudio.lv/lv/tango_fest
p.s. Ja man piederētu I love you, es jau nu iegādātos kādu pudeli malbeka milongām par godu. Savādāk viesiem nākas iztikt ar nožēlojamu Pinot Noir no Itālijas!