Andreas 15 gadu balle
Jun. 2nd, 2009 | 09:23 am
No:: san
Pēc Andreas 15 gadu dzimšanas dienas svinībām mēs ar Evu vēl ilgi bijām bez valodas. Pārnākušas mājās, nespējām atbildēt ne uz vienu jautājumu, tikai histēriski ķiķinājām un prasījām uzpīpēt. Tikko bijām izkāpušas no modeļu aģentūras busiņa, ko vadīja divi šoferi mačo - katram uz galvas pusburciņa matu želejas - tādā tapā, ka, lai nenokristu, jāpieturas pie stūres. Modeles aizmugurē pārģērbjoties spiedz, šoferi rēc, ka tūlīt pat metīs stūri pie malas un kāps pie viņām, mēs ar Evu sēžam šausmās saķērušas galvas.
Bet tas bija tikai punkts, tagad par pašu i.
Andreas ballīte bija noorganizēta godam, kā pienākas. Starp baseinu un okeānu. Ar bāru, dekorācijām sarkanā un zeltā, baltiem dīvāniem ar baldahīniem, kristālu lampām un Moulin Rouge skatuvi. Tas viss bija skaisti un jauki, bet viss pārējais mūs nebeidza šokēt.
Pirmais šoks - ieraugot Andreas ģimeni pilnā sastāvā, mums caur galvām izvirpuļoja ainas no visām redzētajām filmām par mafiju. Šaubu nav. Vissvarīgākais bija biznesa partneru galdiņš, un tam es zagos garām ar drošu attālumu, kameru padusē paslēpusi. Nedod dievs, nofočēt kādu no pārziedējušām daiļavām brīdī kad viņa nav pagriezusi savu skaistāko seju. Un es patiešām negribētu ieskatīties acīs pašam galvenajam partnerim, kur nu vēl uzmīt viņam uz varžacs (šausmās nodrebinos).
Šoks numur divi - Andreas talantu demonstrēšanas šovs a la Moulin Rouge. Pēc svinīgās ceremonijas, kur runāja ģimenes draugs mācītājs (izstāstīja bībeles stāstu par ebreju bāreni Esteri, kura kļuva par Persijas karalieni), un vakariņām, nodzisa gaismas, visi saskrēja pie skatuves un sākās šovs. Andrea ar pavadošo dejotāju trupu, lēkāja, mētāja kājas un smaidus uz visām pusēm tā ka prieks. Pēc tam, kad uz skatuves tika uzvilkts tēvs un draugs un abiem nodejots lapdance, es domāju, ka nu gan mani vairs nekas nepārsteigs. Bet nē - kroņa numurs bija, kad pieci puiši pacēla Andreu gaisā un ar lielu žestu atvēra viņas kājas špagatā pret publiku. Tajā brīdī es reiz pa visām reizēm iebāzu savu eiropeisko domāšanu dziļi kabatā, lai netraucē.
Nākamais šoks. Kad nakts vēl bija jauna, 11gadīgs puisītis paprasīja oficiantei, lai atnes tekilu, tikai bez minerālūdens, ko viņa arī laipni izdarīja. Vakaram uzkarstot, tekila plūda varenā straumē, nokausējot nabaga bārmeņus un padarot 15gadīgo pūli aizvien līksmāku un skaļāku. Vecāki tikmēr malkoja vīniņu un nolūkojās uz to visu ar manāmu lepnumu.
Toties man ļoti patika mūzika - ļoti skaistas balādes spāniski, gribu sev visu pleilisti. Un patika tas, ka pabaroja arī mūs. Ēdot sēdējām pie baseina, pagriezušas muguras pret troksni un gaismām, un domājām, ka cena ko šie cilvēki maksā par visu to spožumu ir pārāk pārāk augsta.
Bildes
Bet tas bija tikai punkts, tagad par pašu i.
Andreas ballīte bija noorganizēta godam, kā pienākas. Starp baseinu un okeānu. Ar bāru, dekorācijām sarkanā un zeltā, baltiem dīvāniem ar baldahīniem, kristālu lampām un Moulin Rouge skatuvi. Tas viss bija skaisti un jauki, bet viss pārējais mūs nebeidza šokēt.
Pirmais šoks - ieraugot Andreas ģimeni pilnā sastāvā, mums caur galvām izvirpuļoja ainas no visām redzētajām filmām par mafiju. Šaubu nav. Vissvarīgākais bija biznesa partneru galdiņš, un tam es zagos garām ar drošu attālumu, kameru padusē paslēpusi. Nedod dievs, nofočēt kādu no pārziedējušām daiļavām brīdī kad viņa nav pagriezusi savu skaistāko seju. Un es patiešām negribētu ieskatīties acīs pašam galvenajam partnerim, kur nu vēl uzmīt viņam uz varžacs (šausmās nodrebinos).
Šoks numur divi - Andreas talantu demonstrēšanas šovs a la Moulin Rouge. Pēc svinīgās ceremonijas, kur runāja ģimenes draugs mācītājs (izstāstīja bībeles stāstu par ebreju bāreni Esteri, kura kļuva par Persijas karalieni), un vakariņām, nodzisa gaismas, visi saskrēja pie skatuves un sākās šovs. Andrea ar pavadošo dejotāju trupu, lēkāja, mētāja kājas un smaidus uz visām pusēm tā ka prieks. Pēc tam, kad uz skatuves tika uzvilkts tēvs un draugs un abiem nodejots lapdance, es domāju, ka nu gan mani vairs nekas nepārsteigs. Bet nē - kroņa numurs bija, kad pieci puiši pacēla Andreu gaisā un ar lielu žestu atvēra viņas kājas špagatā pret publiku. Tajā brīdī es reiz pa visām reizēm iebāzu savu eiropeisko domāšanu dziļi kabatā, lai netraucē.
Nākamais šoks. Kad nakts vēl bija jauna, 11gadīgs puisītis paprasīja oficiantei, lai atnes tekilu, tikai bez minerālūdens, ko viņa arī laipni izdarīja. Vakaram uzkarstot, tekila plūda varenā straumē, nokausējot nabaga bārmeņus un padarot 15gadīgo pūli aizvien līksmāku un skaļāku. Vecāki tikmēr malkoja vīniņu un nolūkojās uz to visu ar manāmu lepnumu.
Toties man ļoti patika mūzika - ļoti skaistas balādes spāniski, gribu sev visu pleilisti. Un patika tas, ka pabaroja arī mūs. Ēdot sēdējām pie baseina, pagriezušas muguras pret troksni un gaismām, un domājām, ka cena ko šie cilvēki maksā par visu to spožumu ir pārāk pārāk augsta.