Skaistākās meitenes pilsētā
May. 29th, 2009 | 11:12 pm
No:: san
Uz blakus mājas jumta sēž iguāna un skatās man acīs. Tad viņa iekožās gvajabas auglī un lielā ātrumā aizskrien, asti pret jumtu dauzīdama. Nu ja, tagad mēs zinām, kas par dzīvnieku vakaros ceļ troksni uz terases nojumes un čabinās apkārtējos kokos.
No rīta fotografējam Pto. Vaļartas smukāko un nesmukāko māju. Smukajā mājā ir skaists dārzs ar perfektu palmu un glītu baseinu, ideāla vannas istaba un !grāmatas!, pirmo reizi šejienes dārgajās mājās redzam grāmatas. Neglītajā mājā guļamistabas vidū ir milzīga akmens lete ar diviem krāniem uz izlietnēm (fetišs jeb nodevas higiēnai?) un viss izdarīts tā, lai nevarētu izvairīties no traumām - ja nepaslīdēsi un neiekritīsi baseinā, tad noteikti novelsies no otrā stāva balkona vai ieskriesi kārtējā istabas vidū ieliktajā stikla sienā.
Paguļam skaistuma miedziņu (esmu atklājusi metodi kā aizmigt sekunžu laikā - skatos uz griezošos ventilatoru un plaksti paši aizkrīt ciet), pēc tam mums ir meiteņu vakars. Pārmaiņas pēc neejam pēc čurros, bet gan uz smalko lielveikalu Liverpūle. Pa ceļam gandrīz izraisām vairākus satiksmes negadījumus. Cik vīriešu vēlas ar mums iepazīties? Kas to var saskaitīt. Tāpat kā smaidus, karstos skatienus un mums veltītās dziesmas. Teikšu kā ir - nemaz nav slikti justies skaistākajai sievietei pasaulē. Liverpūlē brīdi pašiverējam pa drēbju bodēm, bet tad ieraugam spēļu placi un, aši saskatījušās, dodamies iekšā. Mums pieskrien klāt glīts puisis (cik nu var saskatīt aiz zilās sejas maskas), kurš tā arī neatkāpjas no mums ne soli. Izlemjam spēlēt bingo. Pēc brīža manā veiksmīgajā rokā ir 100 peso, otrā Meksikā nopelnītā nauda. Apmierinātas sapērkamies saldējumu, zemenes, flanu, kahetu (vārīto iebiezināto pienu) un ananāsu.
Debesīs salūts - šī ir mūžīgo svētku pilsēta.
No rīta fotografējam Pto. Vaļartas smukāko un nesmukāko māju. Smukajā mājā ir skaists dārzs ar perfektu palmu un glītu baseinu, ideāla vannas istaba un !grāmatas!, pirmo reizi šejienes dārgajās mājās redzam grāmatas. Neglītajā mājā guļamistabas vidū ir milzīga akmens lete ar diviem krāniem uz izlietnēm (fetišs jeb nodevas higiēnai?) un viss izdarīts tā, lai nevarētu izvairīties no traumām - ja nepaslīdēsi un neiekritīsi baseinā, tad noteikti novelsies no otrā stāva balkona vai ieskriesi kārtējā istabas vidū ieliktajā stikla sienā.
Paguļam skaistuma miedziņu (esmu atklājusi metodi kā aizmigt sekunžu laikā - skatos uz griezošos ventilatoru un plaksti paši aizkrīt ciet), pēc tam mums ir meiteņu vakars. Pārmaiņas pēc neejam pēc čurros, bet gan uz smalko lielveikalu Liverpūle. Pa ceļam gandrīz izraisām vairākus satiksmes negadījumus. Cik vīriešu vēlas ar mums iepazīties? Kas to var saskaitīt. Tāpat kā smaidus, karstos skatienus un mums veltītās dziesmas. Teikšu kā ir - nemaz nav slikti justies skaistākajai sievietei pasaulē. Liverpūlē brīdi pašiverējam pa drēbju bodēm, bet tad ieraugam spēļu placi un, aši saskatījušās, dodamies iekšā. Mums pieskrien klāt glīts puisis (cik nu var saskatīt aiz zilās sejas maskas), kurš tā arī neatkāpjas no mums ne soli. Izlemjam spēlēt bingo. Pēc brīža manā veiksmīgajā rokā ir 100 peso, otrā Meksikā nopelnītā nauda. Apmierinātas sapērkamies saldējumu, zemenes, flanu, kahetu (vārīto iebiezināto pienu) un ananāsu.
Debesīs salūts - šī ir mūžīgo svētku pilsēta.