Paradīzes pludmales
May. 25th, 2009 | 09:56 am
No:: san
Brīvdienas pavadām vislabākajā iespējamā veidā - braukājot pa pieokeāna ciemiem, izvēloties skaistākās un vientuļākās pludmales, peldoties tajās, cepinoties saulē, ēdot visu veidu augļus un jūras dzīvniekus. Peldēties visjaukāk ir mazajos līcīšos, kur nav lielo viļņu un no ūdens var neiziet stundām. Taču atklātā okeāna milzu viļņos ir jautri lēkāt un baidīties no to spēka.
Meksikāņi pludmalē atpūšas ar vērienu - viņi ierodas ar milzu leduskastēm, galdiem, krēsliem un saulessargiem, neticamā ātrumā uzceļ tādas kā apmetnes (jo ciešāk vienu pie otras, jo labāk), un tad sāk atpūsties - ēst un dzert, ēst un dzert. Mēs noīrējām nelielu saulessardziņu (kā, jums nevajag krēslus un galdu?), palikām zem tā savu niecīgo leduskastīti un izskatījāmies pavisam nožēlojami. Pludmalē, kur atpūšas meksikāņi, nepietiek vietas kur nokrist adatai, toties var dabūt austeres, garneles, izdobtu un visādiem augļiem pildītu ananāsu, kokosriekstu, alu un krāsainu ledu.
Atpakaļceļā mūsu bagāžnieks ir pilns labumu - jaks, banāni, mazie kokosiņi, kaut kādas ogas, Kriša ceļmalā zagtie laimi un kaktuss. Taču tad atceramies, ka uz štata robežas ir sanitārā patruļa - augļus izvest nevar. Nu neko, apklājam bagāžnieka saturu ar dvieļiem un noskaņojamies uz cīņu. Taču veiksme jau atkal labvēlīgi smīn ūsās, un patruļas neizskaidrojamā veidā vienkārši nav.
Kaut kad šitam visam pa vidu fotografējam gatavošanos 15gadnieces dzimšanas dienai. Man aiz pārliekas brīnīšanās joprojām acis ir divreiz lielākas kā parasti. Bet par to uzrakstīšu atsevišķi.
p.s
Vēl daudz izvērstāk un jautrāk par šo raksta Eva: http://www.evasgramata.blogspot.com/
un Toms: http://likstas.blogspot.com/
Meksikāņi pludmalē atpūšas ar vērienu - viņi ierodas ar milzu leduskastēm, galdiem, krēsliem un saulessargiem, neticamā ātrumā uzceļ tādas kā apmetnes (jo ciešāk vienu pie otras, jo labāk), un tad sāk atpūsties - ēst un dzert, ēst un dzert. Mēs noīrējām nelielu saulessardziņu (kā, jums nevajag krēslus un galdu?), palikām zem tā savu niecīgo leduskastīti un izskatījāmies pavisam nožēlojami. Pludmalē, kur atpūšas meksikāņi, nepietiek vietas kur nokrist adatai, toties var dabūt austeres, garneles, izdobtu un visādiem augļiem pildītu ananāsu, kokosriekstu, alu un krāsainu ledu.
Atpakaļceļā mūsu bagāžnieks ir pilns labumu - jaks, banāni, mazie kokosiņi, kaut kādas ogas, Kriša ceļmalā zagtie laimi un kaktuss. Taču tad atceramies, ka uz štata robežas ir sanitārā patruļa - augļus izvest nevar. Nu neko, apklājam bagāžnieka saturu ar dvieļiem un noskaņojamies uz cīņu. Taču veiksme jau atkal labvēlīgi smīn ūsās, un patruļas neizskaidrojamā veidā vienkārši nav.
Kaut kad šitam visam pa vidu fotografējam gatavošanos 15gadnieces dzimšanas dienai. Man aiz pārliekas brīnīšanās joprojām acis ir divreiz lielākas kā parasti. Bet par to uzrakstīšu atsevišķi.
p.s
Vēl daudz izvērstāk un jautrāk par šo raksta Eva: http://www.evasgramata.blogspot.com/
un Toms: http://likstas.blogspot.com/