bettyboob - Post a comment

Līcītī zivis čum un ņudz - to ir tik daudz, ka peldoties sitas gar stilbiem. Vietējie paņem nelielu tīklu, uzrāpjas uz gumijas riepas, iepeld tā dziļāk un pēc brīža nes arā lomu svilpodami. Arī mēs ar Evu domājam, ka tā varam, tik vajadzētu kādu, kas pamāca. Pieeju klāt pāris zvejniekiem un uzsāku sarunu. Kā tad ir, jautāju, vai šite labi ķeras? Nūūūū, dažreiz ķeras dažreiz ne, atbild viens no viņiem. Un kad tad te labāk ķeras – no rīta vai vakarā? Nūūū, dažreiz no rīta, dažreiz vakarā. Mēs ar draudzeni arī gribam zvejot, pamācīsiet? O jā, claro que si, nāciet mañana, iemācīsim! Nu ko, tagad tikai jānopērk tīkls un var ķerties pie darba. Ziņošu kā mums gāja un ko noķērām (visticamāk, būs doradas vai huachinango).