|
Novembris 1., 2013
 | 18:43
Un mans šīs dienas smiekliņš ir, ka there is an app for everything. Tagad man telefonā ir aplikācija lai aprēķinātu termālās vērtības un izvēlētos pareizos produktus ēku siltināšanai. Kad es augu, tā nebija.
|
Oktobris 30., 2013
| 17:15
Šodien esmu priecīgi satraukta (kā var pateikt excited?). Vakarā Helovīna ballīte, pirmo reizi iešu uz Helovīna ballīti, turklāt vēl visā ietērpā. Cik nu ietērpā - viss uz budžeta, bet būšu zombijs. Visam tiek pieiets kreatīvi - nopirku tikai pelēku sejas krāsu un mākslīgās asinis. Nokrāsošos pelēka (atradu youtube make-up tutorial), iekrāsošu milzīgus lokus zem acīm, sarkanas acis, iekritušus vaigus, asiņainu seju, matus nemazgāšu, bet saberzēšu ar kartupeļu cieti lai izskatās sausi un nedzīvi, uzvilkšu drēbes, kuras nav žēl, pavāļāšos pa netīrumiem, izsmērēšu asinis ap apģērbu un tas būs mans zombija izskats. Minimāli līdzekļi, un vislabākais, ka beidzot ballīte, kurā nav jāizskatās lieliski, bet tieši pretēji, nav jāpārdzīvo, ka mati nestāv, meikaps ne tāds utt. Protams, gan jau būs pilns ar visādiem seksīgajiem zombijiem utt, bet man gribās tā lai ir ritīgi forši, pa bailīgo. Ja izdosies, ielikšu bildes, vī
|
Oktobris 29., 2013
| 18:21
Neko nesaprotu - ēdu aizvien mazāk un mazāk (nav laika vai negribās), dzeru daudz ūdens, bet tāda sajūta, ka tikai palieku resnāka un resnāka. Kaut kāds ziemas uzpūtiens, vai?
|
Oktobris 28., 2013
| 22:06
Šodien sapratu, ka man šajā darbā būs jādara viss - ainavu plānošana, interjera dizains, vēsturiski objekti, fotografēšana, fotošops, būvniecības izpratne, inženieru aprēķini, Viss, viss ko vien var iedomāties.
Tā nu tagad sēžu, pirms gulētiešanas un meklēju kādus kokus var iestādīt ofisa kompleksa pagalmā, kuri neprasītu daudz kopšanas un labi izskatītos visu cauru gadu. Tikai 3. diena, bet jau ar ilgām gaidu, kad pēc, nu jau mazāk kā 3 nedēļām, došos uz Spāniju.
|
Oktobris 27., 2013
| 19:35
Trīs stundas lasīju būvniecības tehnoloģiju. Visu laiku iekšā ir panika, ka ja ļoti, ļoti ātri neaizpildīšu robus savās zināšanās, šis darbs man nespīdēs. Nav jau tā, ka kāds būtu ko teicis, bet piektdien, kad gāju projām, Andijs paprasīja saglabāt manus failus, lai viņš var brīvdienās pabeigt. Man tie visi faili tādi pusdarīti bija, jo vēl iet lēni ar iebraukšanu angļu metodēs. Visas brīvdienas esmu nomocījusies domās, ka ja nu viss ko esmu tur izdarījusi ir galīgi garām, bet viņam brīvdienās jāsēž birojā un viss ir jāpārdara pareizi. Lai gan mēs it kā smejamies un jokojamies, darba ziņā man no viņa ir bail. Viņš nav tas cilvēks, kas dod atlaides. Un nav arī tāds, kam ir laiks sēdēt blakus un kaut ko skaidrot vai mācīt, visu man pašai, pašai.
Tā nu būros šodien celtnieku bībelē, mēģinot saprast pēc iespējas vairāk, rīt iešu agrāk uz darbu lai varu kaut ko izdarīt pirms Andijs ierodas un sāk uzdot jautājumus. Šādā garā man spīd darbaholiķa dzīve.
|
|
|
|