|
Marts 16., 2014
 | 15:21
Nespēju noticēt, ka Latvijā sniegs. Šeit daudzpadsmit grādi, saule, silts, pavasarīgs vējiņš. Vakar salādēju ziemas jakas pa kastēm. Varbūt pāragri, bet ko nu tur. Šodien domīgi pacilāju ziemas zābakus, sāk palikt par siltu. Izravējām dārzu, nomazgājām logus, tīram māju, klausos kubiešu mūziku un jau domās esmu vasarā 2014. Nespēju sagaidīt vasaras naktis, kempingu, došanos uz otru Anglijas galu ar Karlu, braucienus uz jūru, braucienu uz Bulgāriju, piektdienas pēcpusdienas, tā agrāk beidzot darbu un sēžot kādā no pilsētas kafejnīcām malkot vīnu un vērot cilvēkus. Nav vienmēr viegla tā dzīve, bet nav grūti atrast mazos mirkļus par kuriem priecāties un būt laimīgam.
Mūzika: bob marley - sun is shining
|
Marts 10., 2014
 | 18:29
Pirmā diena bez Andija birojā nolauzta - debesis nav sagāzušās, zeme nav iebrukusi, viss kārtībā. Atskaitot faktu, ka viņš man ir atstājis tik nesaprotamus, neizskaidrojamus norādījumus, ka bezmaz vai nevaru saprast - koķetē? Jutos kā tāda idiote šodien, rakstot visiem tādus pusjēlus ēpastus ar aptuveno domu - ēm, man te priekšnieks atstāja piezīmi, ka man ar jums par kaut ko jārunā, bet es te īsti nezinu par ko.
Pēdējās divas nedēļas apetīte arī tāda kā zilonim - visu laiku gribu tikai kartupeļus, maizi un čipsus un sāļos riekstus. Sestdien apēdu 2000 kaloriju vērtu kasti ar Indijas riekstiem cukurā. Man likās, ka uz pavasari jābut otrādi, būtu jākāro viss tāds viegls un gaisīgs, bet še tev. Ceru, ka tas tā pārejoši, savādāk bikses sāk spiest mazliet.
|
Marts 8., 2014
 | 16:26
Man kaut kāds pavasaris galvā. Ārā spīd saule, puķes zied, bet man gribas pārmaiņas. Nopirku savu pirmo, pirmo (!!!) lūpukrāsu. Spilgtā, košā, koraļļu krāsā. Nopirku tonējošo šampūnu, gribu iemēģināt jaunu matu krāsu, bet negribas sasteigt, tapēc tikai šampūns. Man pēdējā laikā ir apsēstība ar rižiem matiem. Pēkšņi liekas tik skaisti, ka traks var palikt. Uz ielām vien redzu rižas meitenes. Pēdējos gadus esmu blondīne, bet koledžas laikos biju riža, biju sarkanmate un patika. Nezinu kas tas ir man tagad uznācis, zemapziņas ilgas pēc trakajiem gadiem? Nopirku lielos ruļļus, beidzot iemācīšos lietot, taisni mati piegriezušies līdz kaklam, turklāt saskatījos "American Hustle" un iemīlējos Eimijas Adamsas atveidotajā varonē un viņas lokainajos matos. Pavasaris ne tikai iepirkumu groziņā - sporta zālē visu laiku saskrienos ar to trenneri, pie kura bija nodarbība. Meiteņu intuīcija saka, ka viņam patīku - vienmēr nāk papļāpāt, luncinās kaut kur apkārt kamēr es vingroju. Man nav iebildumu, man tikai vēl vairāk motivācija un kaut kas interesants dzīvē notiek. Nekādā protams sliktā nozīmē.
Cilāju svarus jau divas nedēļas, ļoti, ļoti patīk. Nezinu vai ir baigās izmaiņas, jo es sāku, jau esot paliesa un ar muskuļiem, bet forša sajūta, kad cilā svarus un dažreiz ir pat labāk kā dažiem džekiem, pozeriem, kas uz zāli nāk tikai spogulī paskatīties. Patīk pašai skatīties kā viss ķermenis strādā, cik daudz varu no sevis izspiest. Nespēju noticēt, ka kādreiz domāju, ka vingrojumi un svaru celšana ir garlaicīga. Man ir tik interesanti tagad iet uz zāli, negribās nemaz skrejceliņu un riteni atcerēties.
Un nobeidzot uz labas nots, nākamnedēļ man ņems zobu nospiedumus, viss tiek sūtīts uz Ameriku, domāju, pēc kāda mēneša manas neredzamās breketes būs mutē un ceļojums var sākties :)
|
Marts 2., 2014
| 10:33
Tie nav nekādi joki, kad atgriezies mājās rīta stundā pēc veselas nakts ballēšanās, ieej istabā un nodomā, ka savādi ož, bet tur pretī matu taisnotājs bijis ieslēgts visu nakti uz maksimumu! Pēdējā laikā kļūstu šausmīgi aizmāršīga sliktā veidā. Aizmirst pilnu iepirkumu maisiņu uz ielas ir komiski un mācība, bet atstāt ieslēgtus taisnotājus vai, piemēram katlu ar pupiņām vāroties visu nakti (pavisam nesens gadījums, pupiņas no rīta bija pārvērtušās akmenī un Marija bija ļoti dusmīga).
|
Februāris 23., 2014
 | 13:17
Vakar biju uz sesiju ar personīgo trenneri. Ļoti patika. Protams, ne tikai tapēc, ka trenneris bija baudāms skats manām acīm, hehe. Kopumā novingrojām tikai 40 minūtes, nelikās, ka daudz izdarīju, bet šodien pamodos ar tādām sāpēm, ka nezināju uz kuru pusi gultā apgriezties lai varētu atkal iemigt. Beidzot biju svaru zālē - pacilāju hanteles, stieni, bija jāpievelkas, iemācījos noderīgas lietas un noteikti gribu turpināt. Man gan tika pieteikts, ka ar manu augumu, man vispār vajag minimālu kardio - nekādas aizraušanās ar skriešanu, riteņiem utt. Baigi forši ir trennēties tā ar kādu divatā. Bet dārgi. Es ļoti gribētu vēk, vismaz pāris nodarbības, bet tagad ar visām zobu labošanām esmu uz tik maza budžeta, ka šaubos vai kas sanāks.
|
|
|
|