|
Marts 26., 2014
 | 21:17
Tātad, šovakar gandrīz nogalināju sevi un Mariju. Izdomājām taisīt manu slaveno lēcu zupu, kas ietver kumina un čilli pārslu grauzdēšanu lielā karstumā. Nezinu ko tur aizrunājāmies par puikām, bet viss sāka briesmīgi dūmot un degt un es arī, neskatoties, biju izbērusi pusburku čilli pārslu - pāris sekundēs virtuve bija biezos dūmos un ar tik indīgu smaku, ka paelpot vispār pat nebija iespējams. Asarām sprāgstot, skrējām raut vaļā visas durvis, logus, slēgt iekšā tvaika nosūcēju un ventilāciju. Labi, ka mums mājās nav dūmu detektora. Nosēdējām ārā aukstā gaisā kādas 10 minūtes, izdzērām paku sulas, bet kakls abām jēls un pat pēc stundas, kad viss jau izvēdināts un zupa uztaisīta (ar jaunu devu kumina un pavisam nedaudz čilli), elpu nav iespējams dziļi ievilkt bez sāpēm un klepus. Tiešām sabijos - kas zin kādas gāzes visi šitie garšaugi izdala augstās temperatūrās. Tagad zināšu gan, ka ja ir vēlme kādu nomušīt, tad tikai vajag ieslēgt virtuvē ar gruzdošu čilli uz pannas.
|
 | 08:47
Šodien jūtos galīgi slikti - lai gan vakar aizgāju gulēt 11 vakarā, šodien vienkārši nespēju pamosties, seja aizpampusi, acis veras ciet. Iegāju 7 no rīta dušā, pēc tam pamanījos atkal aizmigt un pamosties 20 minūtes pirms jāiziet no mājas. Uzmetu mugurā pirmās drēbes, savācu nesaķemmētos matus astē un izvilku aizpampušo ģīmi dienas gaismā. Kā var būt tāds nogurums, ja iemesla nogurumam nav?
|
Marts 19., 2014
| 13:37
Nopietni, kas notiek ar mani? Es visu, visu, nolāpīto laiku gribu ēst. Katru dienu viss beidzas ar mani, skrienot uz tuvāko veikalu un pērkot kūku vai sāļos riekstiņus. Un es ēdu līdz nelabumam, goda vārds. Šodien izēdu divas (nelielas gan) čipsu pakas, vismaz nopirku lēcu čipsus (no lēcu miltiem vai kā tml, kas viss ir bez glutēna un kviešiem, GMO utt), bet tik un tā! Man vienkārši jāsāk atstāt nauda mājās, vai? Viss par ko es varu domāt ir ēdiens un pēc tam vaidēt aiz sava uzpūstā vēdera. Kas notiek??
|
 | 08:47
Ziniet to sajūtu, kad kādu dienu, pavisam nejaušā vietā un laikā, uz mirkli ievērojat kādu cilvēku bez īpaša iemesla? Vai arī iemesls ir muļķīgs - savāda frizūra, interesantas drēbes, savdabīgi sejas vaibsti, you name it. Pēc 5 minūtēm šis cilvēks jau ir aizmirsts un jūs turpinat savas ikdienas gaitas. Bet tad, pēc 4 dienām, jūs ievērojat to pašu cilvēku pavisam citā vietā, teiksim, parkā, otrā pilsētas pusē, caur kuru steidzīgi dodaties uz sporta zāli. Un tad, vēl pēc pāris dienām, pilsētas centrā, uz mazas ieliņas, pa ceļam uz darbu. Un tad šis cilvēks ievēro arī jūs, to var redzēt viņa acu skatienā, ka atpazīst. Un tad tu cilvēks ej uz darbu, viss tāds nedaudz apjucis un domā par to kā uz pasaules dzīvo miljardiem cilvēku, kas diendienā iet viens otram garām, nereģistrējot to otru cilvēku, bet tad, viens klikšķis un pilnīgi nepazīstams cilvēks ir ievērots un tu pat attopies vēl aizvien par viņu domājam, strebjot savu rīta kafiju un lasot ziņas.
|
Marts 18., 2014
| 14:35
Šodien atnācu uz darbu jūtoties mazliet labāk, bet bezceris tik un tā, turklāt vienīgais cilvēks, kurš man var palīdzēt, vienkārši nav ieradies un izskatās, ka nebūs. Pusdienu nograuzu pildspalvu (nagi jau nograuzti), aizgāju uz sporta zāli, pacilāju hanteles, atnācu atpakaļ, sakrāvu grāmatas uz galda, būros, būros cauri un izdomāju daļu risinājumu. Vai ir pareizi nezinu, bet vismaz būs ko parādīt, ka neesmu sēdējusi, tukšu gaisu kūlusi. Pašai tagad prieks un ja vēl būs pareizi, tad vispār no krēsla kritīšu gar zemi.
Šovakar taisīšu kāpostu čipsus, izklausās briesmīgi, bet viss internets pilns, visi slavē, nu tad jāpamēģina.
|
|
|
|