|
Maijs 6., 2015
 | 19:22
Zālēdāja updeits: Šobrīd jau mēnesis apkārt kopš oficiāli neēdu dzīvnieku izcelsmes produktus. Sajūtas? Ne vienmēr ir viegli - pa laikam paslīd kāja (ne ar gaļu, bet ar kādu siera gabaliņu vai kūkām, kuru sastāvā ir olas un sviests), jo ir grūti pielāgoties ēšanai savādāk, kad apkārt visi ēd pa vecam, ejot sabiedrībā ir limitētas izvēles iespējas, ir gaļēdājs draudziņš un pilns darbs ar kolēģiem, kuri katru dienu nes kūkas uz darbu. Nevienu gan nevainoju - šī ir mana izvēle. Pēdējā laikā paliek vieglāk teikt daudz kam nē un veikt saprātīgākas izvēles.
Gaļu pavisam noteikti negribās - ir pat noteiktas lietas, kas uzdzen nelabumu - piemēram ļoti taukainas, ceptas gaļas smarža, maltās gaļas mērces smarža - viss, kur gaļa ir trekna un pārstrādāta.
Izskata ziņā nejūtu, ka būtu pieņēmusies/nokritusies svarā, bet, ja nepaslīd kāja, un tiek dzerts daudz ūdens, vēders turās plakans gandrīz visu laiku, kamēr pirms tam visu laiku bija uzpūties un mocījos. Pirmās pāris nedēļas mana, jau tā problemātiskā seja sajuka prātā, izsitās briesmīgās pumpās un es vispār negribēju no mājas iet ārā, bet pēdējās pāris dienas skatos, ka sāk lēnām attīrīties, pumpas pazūd, un sejas āda sāk izskatīties dzīvāka un vienmērīgāks tonis. Par matiem nez, man atkal uznācis kaut kāds slikto matu periods, tāpēc nepievēršu uzmanību - redzēs kā būs pēc pāris mēnešiem.
Vēl joprojām nespēju pierast, ka man īsti nekas nav jāierobežo ēdiena ziņā, tāpat vēl pa vecam cenšos ēst mazas porcijas, bet pēc tam vakaros drausmīgi gribās ēst un našķēties. Cenšos sevi radināt ēst kamēr ir sāta sajūta, tad vakaros ēst vairs negribās.
Ir neliels stress par to vai spēju uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas, tāpēc ļoti koncentrējos ēst daudz dārzeņu, pupiņu un tumši zaļo lapu dārzeņu. Ļoti noveicās atrast komisijas veikalā pavisam jaunu sulu spiedi pa 10 mārciņām (!!) - tagad spiežu zaļās sulas uz nebēdu, bet brokastīs dzeru smūtijus ar spinātiem un virziņkāpostiem.
Nezinu kā man ilgtermiņā ies, bet pagaidām ļoti patīk.
|
Marts 24., 2015
 | 18:19
Tā sajūta, kad visu dienu cīnies ar detalizētu kāpņu rasējumu un dizainu (smagnējas ozolkoka kāpnes ar stikla margām), dienas beigās nosūti klientam, un viņam patīk no pirmā acu skatiena. Dienas sākumā es pat īsti nezināju kā kapnes saliekas kopā (jā, tieši tik tizla es esmu, nav nācies tieši kāpņu detaļas rasēt).
Darbs joprojām stresains, man kaut kādas pumpas visur no stresa sametušās, bet šādu brīžu dēļ ir vērts.
|
Marts 18., 2015
 | 20:25
Ļoti, ļoti sāk iepatikties tā gaļas neēšana. Nesaku, ka būšu veģetāriete 100%, bet nu jau ēdu gaļu pavisam reti, un nemaz vairs negribās. Pēdējās pāris reizes, kad esmu ēdusi gaļu, viss beidzas slikti - ar sāpēm, kuņģa spazmām un citām netīkamām lietām. Skatos uz visiem gaļēdājiem apkārt un kaut kā jocīgi - nemaz tie ceptie vistu stilbiņi tik kārdinoši neliekas, un prātā nāk vien tā mūžīgā smaguma sajūta vēderā, kāda rodas pēc lielas, tradicionālas maltītes.
Piefiksēju arī, ka nogāja visas pumpas, kamēr ēdu kā 100% vegāns, bet tikko iedzēru pāris krūzes kafijas ar pienu un cukuru, nākamajā rīta bija visa seja vienos augoņos. Tātad cukurs vai piens, vai viss kopā.
Vēl neesmu piešāvusies veģetārai domāšanai, un veikalā ieejot, bez saraksta un saplānotām receptēm ir kā ir. Bet tik lieliska sajūta, kad pa visu dienu ēsti vien graudi, dārzeņi un augļi. Kaut kā pašai iekšā sajūta, ka ķermenis ir pateicīgs.
|
Marts 15., 2015
| 19:55
Es mīlu savu darbu no visas sirds, bet nedēļās kā šī, es ienīstu savu darbu no visas sirds. Svētdienas vakars, bet es joprojām strādāju.
Gribu vāļāties pa gultu ar draudziņu, skatīties korejiešu filmas un ēst čipsus.
|
Februāris 25., 2015
| 20:43
Šodien, pēc izmisīgas lūrēšanas ebay pāris nedēļu garumā, ieguvu savā īpašumā šo mazulīti (lietotu, nedaudz paskrāpētu, bet trīs reizes lētāku nekā veikalā):
Goda vārds, jūtos kā virtuves dieviete. Uzbliezu savu pirmo humusu (roasted red pepper), kurš garšo vienkārši tik lieliski, ka pusi no bļodas izēdu, stāvot virtuvē un ignorējot milzīgo nekārtību visapkārt, kas bija raudusies manas sajūsmas rezultātā.
Tagad pētu internetu, galvā jau plānojot ko taisīšu nākamo - puķkāpostu "rīsus", melno pupiņu "braunijus", enerģijas batoniņus? Pēkšņi vairs nesaprotu kā spēju nodzīvot 26 gadus bez šīs ierīces.
|
|
|
|