|
Februāris 21., 2015
 | 11:32
Pēdējā laikā galīgi nevedās ar rakstīšanu. It kā lietas notiek, bet nekad īsti nesanāk laika apsēsties, padomāt, izlikt visu šeit kā kādreiz darīju.
Gribu sevi sapurināt un apņemties rakstīt vairāk, jo galu galā, kur vēl es griezīšos vecumdienās, kad atmiņas jau būs pabalējušas, ja ne pie savas uzticamās cibiņas.
Lai vai kā, gribās ierakstīt par ceļojumu uz Īriju, kas reizē bija gan slikts, gan labs. Gribās pastāstīt par darbu, kur daudz kas jauns notiek. Bet ir tikai brokastu laiks un man tam visam ir jānoskaņojas. Bet padalīšos ar faktu, ka esmu pamanījusies pēdējo divu nedēļu laikā ļoti krasi izmainīt savu dzīvesstilu. Esmu pārtraukusi dzert kafiju (es nesaprotu kā man tas tik viegli izdevās, bet izdevās!), nelietoju uzturā piena produktus, neko ar kviešiem un glutēnu, un neēdu gaļu un nekādus ļaunos cukurus. Un tas viss tikai pateicoties manai darba kolēģei, kura atnesa uz darbu vienu specifisku pavārgrāmatu, kuras autore bija šī lieliskā dāma - Deliciously Ella.
Divu dienu laikā laikam izlasīju visas viņas receptes un filozofiju par to kā visu savu uztura paradumu mainīšana pilnībā izmainīja viņas dzīvi. Pats jocīgākais, ka esmu lasījusi šādus stāstus pirms tam, bet nekas, nekad mani tik ļoti neiedvesmoja. Varbūt tapēc, ka esmu vecāka, varbūt tapēc, ka pēdējos gados jau tāpat stipri piedomāju par visu, ko lieku savā ķermenī. varbūt šis bija pēdējais pagrūdiens, nezinu.
Izmaiņu ziņā vēl ir grūti teikt. Būšu godīga, kamēr biju brīvdienās Īrijā, daži gaļas gabaliņi un saujas čipsu atrada manu muti. Es vēl nebiju gatava brīvdienām savā jaunajā režīmā. Bet kopš esmu atpakaļ, viss atkal notiek. Neceru, ka visa mana dzīve izmainīsies pāris dienās, bet sejas āda jau ir nostabilizējusies - ļoti dzīva, minimālas pumpas, jau divas dienas nav bijusi vajadzība lietot kosmētiku. Vairs nav smaguma sajūtas vēderā, kaut pirms tam visu laiku staigāju kā grūtniece. Ir labāks miegs, mostos 5, 6 no rīta un jūtos svaiga un izgulējusies. Ir vairāk enerģijas.
Cik no tā ir pašsuģestija, es nezinu, bet man patīk. Un ēst gaļu vai visādus našķus prasās aizvien mazāk. To vietā eksperimentēju ar dārzeņiem un graudiem (vecie labie griķi, kvinoja, auzas), lēcām, pupiņām. Ēdu ļoti daudz labo taukvielu - riekstus, avokado, kokosriekstu eļļu. Un katru rītu silts citronūdens tukšā dūšā. Un ir labi.
|
Janvāris 17., 2015
| 17:19
Šodien bija deadline vienam no papildus darbiem, kuru biju uzņēmusies, un ar kuru ņēmos šo nedēļu pa naktīm. Projekta nodošanas vietā sanāca maziņš nervu sabrukums - kā darbā izlīda viena asariņa, tā noraudāju kādu stundu no vietas. Bija nekomfortabli man, nekomfortabli Andijam, un viņa sieva ar bērniem (kuri bija ieskrējuši ofisā uz mirkli), aizgāja ārā pastaigāties, lai nebūtu visiem kopā nekomfortabli. Deadline tagad ir nedaudz pastumts uz priekšu, es jūtos labāk, ka esmu izraudājusies, bet tajā pašā laikā jūtos vāja. Ka stress var tik ļoti mani uzlauzt. Nav jau tā, ka šis būtu bijis pasaules lielākais darbs. Stress bija, jo nesapratu īsti ko daru, un nesaņēmu tik daudz palīdzības, cik vajadzētu. Andijs droši vien man vairs nekad nedos papildus darbus.
Man riebjas, riebjas, riebjas, ka es nemāku konstruktīvi dusmoties un nolaist tvaiku. Vienmēr kaut kāds pinkšķis publiskās situācijās. Fuj.
|
Janvāris 11., 2015
| 19:04
Pēdējās 5 dienas esmu kārtīgi ēdusi - daudz dārzeņu un zaļumu, minimāli saldumi vai citi sliktie pārtikas produkti, bet kafijas patēriņš ir uzaudzis, jo katru reizi, kad gribās ko saldu, mēģinu to aizpildīt ar kafiju. Kā tikt vaļā no šīs apsēstības ar saldu, baltu kafiju? Pārējā laikā dzeru daudz tējas, bet tā tēja jau, pavisam godīgi, līdz kaklam. Vienu laiku es pavisam nedzēru kafiju, bet kā man tas izdevās, nezinu. Varbūt tapēc, ka nestrādāju birojā ar ikdienas enerģijas kritumiem un labiem darba kolēģiem, kuri ik pēc stundas vaicā vai kāds nevēlas kafiju.
|
 | 16:55
Pēdējā laikā viss ir darbs, darbs un tikai darbs. Un mazas kripatiņas ģimeniskuma ar draudziņu izmētātas pa vidu.
Uz labās nots, ceturtdien biju uzmērīt vienu no darba projektiem, un izsecināju, ka ir tomēr kaut kāda izaugsme pēdējā gada laikā. Kad mēs ejam uzmērīt, viss, kas ir līdzi, ir lāzeris, pildspalva un papīrs. Reti ir tāds luksuss, kā jau gatavi plāni. Tāpēc viss ir jāzīmē uz papīra, vienkāršā brīvroku tehnikā, bet tā, kā Andijs saka, ja rīt būsi beigts, kāds cits var saprast ko tur esi sazīmējis un sarakstījis. Jāzīmē viss - plāni, fasādes, griezumi. Pašā sākumā ar to mocījos. Man nav gluži dabiska zīmēšanas talanta, turklāt lielākoties zīmēšana notiek stāvot apšaubāmās vietās ar mapīti rokās un parastu lodīšu pildspalvu (nevaru mūsu biroja administratorei iestāstīt, ka mums vajag smalkas tintes pildspalvas). Bet beidzot saskatīju, ka mani pēdējā laika zīmējumi/rasējumi ir ievērojami uzlabojušies. Es beidzot esmu pārstājusi visu mēģināt skicēt, bet esmu sākusi vilkt skaidras un noteiktas līnijas, iztiekot ar vienu vilcienu. Arī kolēģis piezīmēja, ka izskatās daudz labāk kā pusgadu atpakaļ, kad viņš sāka pie mums strādāt. Sīkums, bet patīkami.
Esmu izlēmusi, ka, nākot tuvāk siltajam laikam, ņemšu savu skiču grāmatu un iešu ārā skicēt ēkas. Man beidzot ir pierādījums, ka vajag tikai zīmēt, un ar laiku paliks labāk.
|
Janvāris 7., 2015
| 18:41
Skaistuma un veselības blogā varu paziņot, ka lēnām sāku saņemties. Izņemot pāris melnās šokolādes gabaliņus, nekādi draņķi nav ēsti, tikai gaļa un sautēti dārzeņi. Esmu atgriezusies pie sava vitamīnu režīma - cinks, dzelzs un vitamīns C, un šodien iegādājos "skaistuma eļļu" (linsēklu, kaņepju, avokādo, naktssveces un ķirbju sēklu eļļu mikslis) un tēju sejas ādai. Jūtos visumā apmierināta ar sevi un sliktos ēdienus nemaz nekārojas. Tagad tikai sagaidīt, kad sastieptā mugura izlems sadzīt, lai var atkal iet uz zāli.
|
|
|
|