Janvāris 24., 2017
| 09:03 Ja ir viena lieta, ko es mācīšu sava meitai (es zinu, ka man būs meita, neprasiet kā, vienkārši visu mūžu esmu zinājusi), tad tas būs tas, ko man iemācīja vecmāmiņa, kura bija man vistuvākais cilvēks manā ģimenē. Kad biju maza, mēs ar viņu daudz braukājām apkārt pa Latviju, jo viņas vīrs (ne mans vectēvs) izvadāja elektronikas preces pa veikaliem. Un lai kur mēs brauktu, lai ko es mašīnas aizmugurē darītu, viņa bieži mani pārtrauca un rādīja skaistu ainavu, skaistas debesis, mazu straumīti ceļa malā, skaistu saules gaismu utml. Un atceros man tolaik pa pusei tas kaitināja, jo likās, ko tā vecmamma atkal tur bakstās un rāda, neliek mieru un kaut ko jūsmo. Bet tagad redzu cik ļoti tas manī ieaudzināja to sajūtu, apstāties, ieraudzīt, uzkavēties un izbaudīt. Viņa mani vakaros veda pie jūras saulrietus skatīties, un tas bija mūsu mazais rituāls - sēdēt pie koka galdiņa jūras malā, klusumā, viegli smaidīt un skatīties kā saulīte ieiet jūriņā. Viņa mani veda mežā, čamdīt un aiztikt visus augus un ziediņus, apstāties, padomāt un atcerēties, kas šis ziediņš, kas tā lapiņa. Es ceru, ka spēšu nodot to sajūtu tālāk, ka spēšu izaudzināt cilvēku, kas spēj novērtēt to, kas mums ir dots, bet par ko bieži ikdienā neaizdomājamies. Paldies vecmammai.
|
Comments:
Man mammai bija tads darbs, izvadaja dekoracijas, braucu biezji lidzi un baudiju to celjojuma garshu! Bet ne par to, par ko es sasmaidijos, es varu iedomaties tevi tadu mazinju, sicinju sezham pie juras krasta uz solinja un kajas shuupinaam un luukojamies uz omi "ko ta ome tur njemas? saule kaa saule.. aaaa, re kur cik skaisti!" :D
es vienmer esmu domajusi,ka bus puika, lai izaudzinatu vismaz vienu kartigu virieti shaja pasaulee kadai citai sievietei :D
Hehe, kājas šūpināju, bet lielākoties iztraucēju visu klusumu ar kārtējo tarkšķi :D Oma bija vienīgā ģimenē, kura palika visu nakti augšā, tikai tapēc, ka es nevarēju aizvērties - mēs gulējām vienā istabā mazās gultiņās kā mēs ar tevi Madridē un caurām naktīm griezu savu gramafonu, bet viņa klausījās un smējās :)
Tad tavam dēlam būtu jāprec mana meita, hehehe!
Varbut ari ta sanaks,kas zina! Es visu laiku domaju varbut ar 10% uztraucos,ka man visiem berni tagad , bet es planoju 8+ gadus velak, ka maniem berniem nebus "gjimenu draugi" haha. manuprat, tas ir svarigi, jo man berniba bija daudz cilveku apkart, ka ir shis tas no savas ljoti komunikablas gjimenes, ko sava veletos nakotne, ja nekadi "the end of worldi nenotiks", ka jaiet kaa filma "the road" brr! nu, luk, cerams,ka vismaz musejiem tad bus tada feina gadu starpiiba :D
jaa, bija forshi tik ilgi runat, nebija runats tik ilgi. manejais neljaujas, jo, redz, agrak ir ta darijis, ka tagad tas vinjam skiet slikti.
Man liekas, ka šos pamatus vajadzētu arī dēlam iemācīt. :)
Bet protams, tas, katram cilvēkam būtu jāmāk, es te par tām meitām vienkārši, jo par dēliem pat nedomāju :)
| From: | heda |
Date: | 24. Janvāris 2017 - 14:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Skaisti, ka ir tãds mantojums un sajūta, ka to jānodod tālāk :) |
|
|