|
Janvāris 3., 2017
 | 12:31 - Hello 2017.
Lai Jēzuliņš nogrābstās, bet šitāds rīts sen nebija bijis.
Kerija vakar atrakstīja, ka nespēs mani paķert līdzi uz darbu, jo viņai zobārsts no rīta. Nu labi, piecēlos agri, agri lai būtu produktīva pirmajā darbadienā (lai gan tas bija grūti ar visu izčakarēto ritmu, ka vārtījos pa gultu kantainām acīm līdz 3. no rīta), ārā sals un spelgonis, uzreiz jau aizgāju automātā nepareizajā virzienā. Attapos, savācos un devos uz autobusa pieturu. Visas manas idejas par produktīvu rītu izšķīda, kad autobuss neatnāca veselu stundu. Stāvēju, salu ar citiem dusmīgiem cilvēkiem un klusi galvā lamājos. Beigās ierados darbā deviņos. Atvēru laptopa somu un sapratu, ka esmu atstājusi ladētāju un peli mājās. Kad Kerija ienāca birojā trīs minūtes vēlāk, šūpojos uz priekšu un atpakaļ pie sildītāja ar glāžainām acīm ar šokolādes nosmērētu muti. Tad izrādījās, ka arī viņa sajaukusi savus datumus un zobārsta nemaz šodien neesot bijis, kā viņa atklājusi pieņemšanā. Tad braucām uz manām mājām pakaļ lādētājam, bet tas kaut kur bija izčibējis. Zvanīju uz darbu Andijam, prasīju lai izrakņā manas somas vai tas lādētājs nav kaut kur tur iegrūsts. Pēc zvana ar šausmām sapratu, ka, kad pārvācos, ātrumā biju iemetusi visus savus 'sieviešlietu atvilktnes' piederumus somā - tātad pilna soma ar tamponiem un paketēm. Andijs droši vien tagad domā, ka man ir mūžīgās mēnešreizes.
Tad bija jāiet un par savu naudu (kuras jau tā nav) jāpērk jauns lādētājs un pele. Kerija tikmēr gāja pirkt Ārkārtas Situācijas Bulciņas (visas Jaungada apņemšanās lido pa logu). Atgriezāmies darbā ap pus11iem, pieslēdzu datoru, apēdu bulku un tad devos satīrīt virtuvi, kur ar pūstošu ēdienu pārpildītais miskastes maiss izlēma pārplīst man pāri kājām. Sāku histēriski smieties spalgā balsī, šķirot atkritumus, jo vispār man nav nekā labāka ko darīt. Sašķiroju pa diviem maisiem, gājām nest ārā, kad ārā paklupu un jaunais maiss saplīsa atkal, dritvaimicīt. Nācās tupties ielas vidū, jo jutu, ka vienkārši piečurāšu bikses no smiekliem. Andijs nesaprata, kas par smiekliem, nāca ārā filmēt kā es vāļājos pa ielu. Vārdusakot, bardaks un bezpriģels kaut kāds. Tagad esam nomierinājušies.
|
Comments:
Man uznāca histērija jau pie "mūžīgajām mēnešreizēm". Nevarēju nomierināties krietnu brīdi.
Turies, nabadziņ.
:D :D :D Es joprojām histēriski smejos, galvā attinot visu šo rītu. Vēl jau arī dators uzkārās, pazaudēju pusstundas darbu, bet vispār pēc gandrīz piečurātām biksēm visam metu ar roku un nekas vairs neuztrauc :)
Andijs droši vien tagad domā, ka man ir mūžīgās mēnešreizes.
kaut ko teica? :D
Nē, kaut ko pastostījās pa telefonu, kad dzirdēju viņu rakņājamies pa manu somu. Bet mēs abi neko otram nesakam, haha!
Arī sasmējos balsī par mūžīgajām mēnešreizēm. Ai, Samanta, tu esi forša! Un, lai gan es arī šodien vienā brīdī ļoti identificējos ar šo bildi:  , tik un tā vēlu laimīgu to Jauno, 2017-o, mums visām viss izdosies! ;) |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}