Man arī kādreiz taisīja endoskopiju un kolonoskopiju, tikai es izvēlējos pilnu anestēziju.
Sajūta bija pagalam dīvaina, saruna ar ārstiem aptuveni šāda:
Bikini: o, es jau sāku kko just.
Māsiņa: ļoti labi.
Bikini: hahaha, sajūta, it kā es zālīti pīpētu.
Māsiņa: ja?!
Bikini: jā, bet es tikai vienu re...
Pēkšņi pamostos citā istabā.

Bet galvenais, ka tas tev aiz muguras!!

(Reply to this) (Thread)

Nu man šitā bija pie tā zobārsta, tik foršas atmiņas un tā gaidīju šodienu, bet viss, kas bija, nepatīkamas sajūtas, kad anestēziju ielaida vēnā un uzreiz jau pamodos citā istabā.
Tagad tikai ļoti sāp kakls.

Kolonoskopija? Vai tas ir no otra gala?!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha, no otra. Tāpēc arī pilnā.
Neko man tur neatrada, arī bija tikai stress. Dakteris (tas Hosams Abu Meri) ieteica mazāk stresot un piebilda, ka viņu klīnikā ir arī psihologs, jo patiešām lielai daļai pacientu problēmas izraisa tieši stress un no tā arī jāsāk (gut feeling, tā teikt).

(Reply to this) (Parent)