Man arī tā liekas, bytheway. Kad nonācu slimnīcā, man tieši bija stresainākais laiks ever darbā, personiskās problēmas un galva plīsa pušu no visa, kas uz to brīdi darījās.
Ļoti, ļoti ticu, ka iekšiņa = āriņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā kuram, bet jā, ir cilvēki, kam stress ļoti izpaužas fiziski, myself included. Atgādini, ar ko nonāci hospitālī?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pamodos nakts vidū ar drausmīgām sāpēm vēderā un krūtīs tā, ka bija jākliedz. Slimnīcā uzrādīja, ka amilāze (amilāse?) asinīs ir nenormāli augsta. Amilāze it kā esot enzīms, kas uzrādās asinīs, ja aizkuņģa dziedzeris sāk noārdīties vai kkā tā. Tad tas ir pankreatīts.

Es joprojām domāju, ka tas ir stress, vienīgais ko nevar izskaidrot ir tā amilāze. Tās dienas, kad biju slimnīcā, nokritās atpakaļ uz normāli līmeni.

Bet kamon, es reaģēju uz stresu uzreiz. Man uzreiz pūšas vēders, ja man bail, uzreiz ir caureja utt :D

(Reply to this) (Parent)