Oktobris 17., 2013
| 18:03 Mans jaunais blenderis un mājās gatavotais humuss ir mani pievīluši un atstājuši savādu rūgtuma piegaršu mutē - gan filozofiskā, gan nepārnestā nozīmē. Blenderis likās tāds zvērs - nezinu cik tur kilogrami tā svara, bet viss laikam tajā metālā un stikla traukā. Ar humusu blenderis smagi cīnījās, ka man visu laiku bija jāiet talkā ar karoti apmaisīt, pabīdīt zirņus malā, pa laikam saņemot pilnu seju zirņu un ķiploku gabaliem. Tā mēs tur mocījāmies 15 minūtes, un pat tagad, kad jau liku humusu ledusskapī, mēģināju ieēst vēl vienu cerīgu karoti - uzkodu uz veselas ķiploka daivas. Un humuss? Nu ko tas humuss, laikam gan mana vaina bija, ka saliku par daudz sezama pastas - tahini, tagad tāda rūgta piegarša, kas tam tahini ir raksturīgi. Laikam pārāk esmu arī atēdusies tos visus veikala humusus - īpaši karamelizēto sīpolu humusu. Uz šito vairs neceļās. Bet nu neko, gan jau ar burkāniem pa brīvdienām noēdīšu. Phe.
|
Comments:
| From: | viux |
Date: | 18. Oktobris 2013 - 12:14 |
---|
| | | (Link) |
|
humusu labāk ar rokas blenderi taisīt. un es parasti nelieku klāt tahini. veikala humusi pārāk ķīmiski -garšo jau debešķīgi, bet tās garšas nav īstas. |
|
|
|
Sviesta Ciba |