tev tur nav nekādas iespējas tā klusām un mierīgi parunāt ar priekšniecību, pastāstīt kā domā un varbūt viņi piedāvā kādu kompromisu.
ir jāprasa vienmēr, savādāk viņi domā, ka pieņem un viss ir labi.

(Reply to this) (Thread)

Ai tur stulbi sanāca, jo savam menedžerim protams pateicu, bet viņš teica, ka neko nevar izdarīt, nav citu cilvēku, kas pārzin to ko es zinu, kas varētu iet manā vietā (es sev galvā lamājos, ka es vienmēr visu tik labi darīju, pati sevi iegāzu). Pēc tam man kolēģe paprasīja kas ar mani un es sāku raudāt, vienkārši parāva, aizskrēju uz tualeti un šī aiznesās man pakaļ un pusstundu pliķēja man roku un teica, ka saprotot, ka man ir sūdīgi, bet neviens tur neko nevar izdarīt. tā kā ir kā ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un ja tu piemēram pateiktu, ka esi depresijā tajā darbā un vnk nespēj to vairs 'panest'.
Teorētiski vadībai sliktāk ja tev riebjas ko dari.

(Reply to this) (Parent)

nu mēģini skatīties no gaišās puses, drīz gan jau atkal jūs tur visus samaisīs vietām.
sākumi jau vienmēr grūti. varbūt ar laiku tiksi stabilākā vietā tur.

(Reply to this) (Parent)