Aprīlis 12., 2013
samantta | 19:54 Ai tur stulbi sanāca, jo savam menedžerim protams pateicu, bet viņš teica, ka neko nevar izdarīt, nav citu cilvēku, kas pārzin to ko es zinu, kas varētu iet manā vietā (es sev galvā lamājos, ka es vienmēr visu tik labi darīju, pati sevi iegāzu). Pēc tam man kolēģe paprasīja kas ar mani un es sāku raudāt, vienkārši parāva, aizskrēju uz tualeti un šī aiznesās man pakaļ un pusstundu pliķēja man roku un teica, ka saprotot, ka man ir sūdīgi, bet neviens tur neko nevar izdarīt. tā kā ir kā ir.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |