man masiere teica, ka cukurs noteiktu laiku (kaut kas ~2-3nedēļām bija/ir) turās asinīs un cilvēks no tā ir atkarīgs. ja ir gana liels gribasspēks un var to laiku noturēties nelietojot nekādu cukuru, ne našķos, ne tējās, ne bulciņās, tad viņš arī nav nepieciešams. vienu labu laiku (2menešus) man tā arī izdevās un nekārojās, bet tādus brinumus kā notiek pašreiz savu mūzu nēesmu redzējusi, ja katru dienu nedabūju šokolādi, tad jūku prātā. :D

(Reply to this) (Thread)

redzi, man kad bija gadi kādi 16, es vienu dienu izdomāju, ka pārstāšu ēst saldumus, bulkas, čipsus un visādus miltu izstrādājumus. nezinu kur man tāds gribasspēks radās tādā vecumā, bet izturēju 3 mēnešus. otrajā mēnesī tiešām bija tā, ka ieejot veikalā, ja uzmetu aci kādam no pieminētajiem produktiem, palika slikti un likās, ka cukurs un saldumi ir pretīgi. neatceros kas notika, laikam samīlējos, sāku atkal ēst saldumus un norāvos. kopš tā laika nonstopā un tāda gribasspēka man vairs nav. īpaši anglijā, kur laikam vispār 90% veikala sastāda saldumi un kūciņas un čipsi :))

(Reply to this) (Parent)