Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības - 28. Oktobris 2014

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Oktobris 28., 2014


09:33
Vakar izvilku no 3-6 mēnešu atvilktnes dažus nākamā izmēra bodijus... tā knapi vien der garumā. Būs fiksi jāizrevidē tās drēbītes. Nepiedomāju, ka māsas meitēns čut mazāks par "vidējo aritmētisko". Lai gan pirmos bodijus tikai pavisam nesen pārstāju vilkt, bet tie laikam gan bija labi iestaipīti. Nekas, arī šitos izstaipīsim. Rīt pie dokas, tad beidzot uzzināsim, cik garš mans pīrādziņš izaudzis. E nav nekāds speķarausis, drīzāk tāds garens cīsiņš mīklā :D
Tags:

(iepūt)

17:04 - desperate measures
Precīzi 10 minūtes - tieši tik, cik biju uzlikusi maksimālo nogaidīšanas laiku - viņa brēca viena pati sava gultiņā kamēr beidzot aizmiga. T.i., uz pārmaiņām brēca un klusi ņurdēja dūrītes zelējot, un tad atkal brēca, un atkal ņurdēja, utt. utjpr.
Stāvēju aiz durvīm, skatījos pulkstenī un pie sevis domāju, kādu psiholoģisku traumu bērnam atstāšu... Un vai šī trauma būs būtiski smagāka par jebkuru aizvainojumu, ko tāpat viņa kārpīdamās visos virzienos izbrēktu aptuveni tik pat ilgu laiku, ja šūpinātu uz rokām (nedod dievs pēc tam ielikt gultā tā, ka pamodīsies - viss no jauna jāsāk...)

It kā tikai 10 minūtes, bet tik sasodīti garas... Vismaz ceru, ka sāpošā spranda to novērtēs.

(iepūt)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba