|
Decembris 14., 2014
14:53 Ak jel, rīt cālim jau 5 mēneši. Pēc vēl pāris dienām man jau "daudzpadsmit" gadu... kur paliek laiks??? Ar šausmām secinu, ka katrs mēnesis, ko cālis paaugas, arvien straujāk samazina laiku, ko varēšu pavadīt mājās nestrādājot. Šobrīd nu galīgi nav pārliecības, ka turpmākā pusgada laikā šīs sajūtas mainīsies... Pieņemu, kad bērns sāks vairāk kustēties un prasīt arvien vairāk enerģijas, iespējams, ka tādā sajūsmā par mājās sēdēšanu vairs nebūšu, bet kas to zin'. Katrā ziņā šonedēļ darba tusiņos (bērnu Ziemassvētki un neoficiālā pirts ballīte) redzētais un dzirdētais neliek man rauties atpakaļ.
Taču pozitīvā ziņa laika ritējuma sakarā ir tāda, ka tagad (vismaz šodien) cāli var ielikt ratos bez sirēnas pavadījuma, vēl neaizmigušu izstumt ārā un doties pastaigā, un viņa pati pēc laiciņa mierīgi aizmieg, un, kad pēc 40min/stundas pamostās, nebļauj uzreiz pilnā rīklē, bet vēl apmēram pusstundu ziņkārīgi lūkojas apkārt. Tagad gan sāk tā kā dīdīties un grib no bunkera izlocīties. Bet nu pusotra stunda man liekas jau pavisam ok pastaiga, salīdzinot ar to, kā bija kādreiz.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |