nesen ierubīju nirvanu un atklāju, ka savas tolaik mīļākās "plateau" lirikas dungāju līdz automātiski, katru vārdiņu. padomā, cik ūdeņu un spirta aiztecējis, bet smadzenēs vēl dzīvojas
jā. man gan izteiktāks ir paņēmies, ka visādas mīļas dziesmas it kā dzirdu pa jaunam. nēnu ingliš man nekad nav bijis spēcīgs, bet pieņemsim, ka es tagad vienkārši labāk uztveru :D
mīļas dziesmas ta jā, ir tādas, kuras drillē gadiem un daudz, un neapnīk, katrreiz jaunas, bet tā pati nirvana (un arī radiohead, vispār) tika noarhivēti kaut kur dziļi apziņas krājumos, un te, hops, izlīda.
nu ik pa laikam tā adata no siena kaudzes iedur suņam pēčpusē. un tad zirgam jāsmejas, bet vējš tik stabulē. (es laikam apdobijos mēģinot dziedāt kā toms jorks :D)
(es laikam apdobijos mēģinot dziedāt kā toms jorks :D)