December 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba

atgriežoties pie maņu funkcionācijas

beidzot iegādāju žtepseli un nu varu atkal apgaismoties uz vella paraušanu. nopirku arī zpuldzi, tik advancēti, ka teju vai jābaidās, ka drīz nenopērku ūdens kloķi ar ko nomainīt plaķenes..

ā, ā, pareizi, šodien tak arī tralejbusā bija piedzīvojiens - jamais pilns, iekāpj sieviete ar mazu bērnu, ir brīva vieta "četriniekā" pie loga, māte aizstumj bērneli turp, sīkais paskatās un sāk kliegt, ka tur nevar sēdēt, jo tur pudele. nu neko abi stāv un līgojās. kad izkāpj sieviete, kas sdēja blakus tukšajai vietai, manai acij paveras starp beņķiem iemocīts tukš bamslis. māte gādībā, ne bez pūlēm, izvelk "garo" no beņķstarpas un ir nesapratnē - kur nu likt guvumu, zomā nebāzīs nav jau pašas mēsli, tā nu viņa pasvārstijās un pabāza tukšo pudeli zem beņķa.. māte un dēls mierpilni apsēdās.
kad es tiku pie brīva beņķa, man blakus sēdēja tipiska pendža, kur ik pa brīdim stresaini iekrampējās priekšā esošajā krēslā, kas visu laiku man radījua ilūziju, ka viņa grasās kāpt ārā un man jāsvempjas augšā, lai jamo palaistu. pieradu pie šitiem manevriem, iegrimu domās, pēkšņi blakus sēdētāja baksta pie pleca un ņirdzīgā tonī, norādot uz tralejbusa vidu, saka - skaties, reku šiem ratiņi un divi sīkie vēl kājās stāv, vot sadzemdējši! (bažīgi krata galvu, bet nezaudē izsmejošo toni) - tagad taču nevar, nav labs laiks!..
vēl tagad nezinu, ko man uz šo repliku vajadzēja atbildēt. vēlāk nopēlēju, ka daudzie bērni laikam ir manam paralēlklasniekam..nedomāju vis, viņš droši vien jamos nozadzis kaimiņiem, lai apmācītu fenderēšanā..

Comments

Pilns ar Oliveriem!
ēeemmm, ko? pardon neponimē.
Tvistiem. Olivers Tvists. Garnadžu meistara audzēknis. Čārlzs Dikenss. Par pēdējo teikumu.
jejbogu, šitam, es ne tuvu netiku..:D
Es ar laikam nodomāju to pašu, ko Tu :D
mhm, un nobijies, vai ne?;D
Nu nesapratnē uz skapja pusi jau sāku skatīties.
Oj, es varētu stāstīt un stāstīt par to, kā man gāja lielveikalā, kā jautri parunājos ar Švernam līdzīgu onkuli, meklēju degustējamu sieru, bet atradu šķiņķi, pazaudēju mammu un beigās ar saviem pilnajiem ratiem iestājos ātrajā rindā, jo, redziet, man tur tam visam pa vidu sēž bērns, bet tas lai paliek citai reizei :D
Un par kontaktiem ar cietajiem priekšmetiem Tu jau zini.
nēnu, man jau tāpat gribējas tevi satikt, tagad intriga tād, ka i nezinu ko iesākt!..