meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

nezinu, ko darīšu rīt - kapija palikus mazāk kā mazajai dāmu tasītei, protams, šodien uztraukties ir debīli, bet vispār jau debīli. labi, šēžu pie savas lielās krūzes un domāju vai tik man nav piemetusies paranoja. nu vopšem viss ir tik interesanti, ka gribas paņemt nazi un aizmukt uz kūrortu galināt sēnes. bet kas tev, bērns, deva - ej lustēties, beidz gaudoties.
labi, man vajag emocionālo atbalstu.

tīrība kārtība - ūdens tomēr kaut ko noskalo. lai arī, tiek rekomendēta tēja, izmantošu, tā paša rekomendētāja, citu iecienītu līdzekli un cerēšu, ka paranoju var aizdzīt ar paiku.
man ir pohas - es spamošu!

kauja ar miskasti. viņa skatījās man acīs un man šķiet mēs sapratāmies..

miskasti iznesu, bet viņas stils virtuvē palika.

ēdiens bija kļūda, atraugājos un bakstu ar dakšīņu pierē

bļe, tas viss sāk kļūt nopietni. ā un vēl es laikam esmu aprecējusies ar atslēgām, jo uzpirksta mna ir atslēgriņķis, bet pulkstenī bail skatīties, diez manas jaunās laulātās draudzenes varētu nomazgāt traukus manā vietā. ā, re, lūk, cik nenopietnas vārsmas. nu labi, tātad - kā man izglābties?

ak, nē, atmiņā ataust solījumi un pienākumi...nu ko ies apskrisies un mēģinās nepakārties..

pa ceļam uz veikalu "viss mājai" ieraudziju suņa kaku un izdomāju jauku dziesmiņu par to, taču nu jau aizmirsu - žēl. veikalā nopietan kundze gribēja iegādāties aizrunāto čaiņiku za dva piģiset, bet pārdevējai pēc ilgiem meklējumiem, sev par nožēlu, nācās secināt, ka visus čaiņikus ar puķītēm za dva piģiset viņa ir pārdevusi. kundze nebija priecīga, bet pārdevēja noplātīja rokas un izcili klasiskā krievu akcentā kundzej enerģiski teica - soŗi!
bet pirmdien pasūtīšot vēl čaiņikus, ja nu tev, cibiņ, arī tādu kārojas.