December 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba

pa peļķēm iet nav /tas prieks/ kas pa sniegu iet

nācu mājās un visu ceļu.
plosījās pa galvu baigās gudrās domas.
hā hā.
viena no tām par manām kaut kādām vērtību(?) kategorijām.
tā, ka skauž,
ka kādi atkal apmainījušies vietām
(bet vispār tas kā viņi atnāk un kur apstājas...es taču tā nelūdzu darīt!),
ka mana personība kaut kā dīvaini šķeļas,
atstājot mani pašu pa vidu. nu tādā bez un nekā stāvoklī.
tur ir problēma ar vārdiem
un kaut kādas bailes no tā kā sevi uzrunāju.

kaut kādā ziņā vainas sajūta,
kaut kādā prieks.

bet ja tā svētdienīgi,
tad vairāk prieks.
smieties, kā nekā, kā mēs zinām, ir veselīgi.
paldies neamatēvam, paldies zilām sinām, paldies kaķim.

Comments

jaa,man arii tava vertiibu sisteema iisti nesagaadaa prieku.vismaz tik daudz,cik man ar to tieshi jaasaskaras :)
šitas izklausās mulsinoši un mazliet aizvainojoši.
bet.
problēmas ar to sistēmu ir kaut kā tik izteikti intravertas, problēmas ar vērtībām kā sevi.
labi, pohuj,
slēdziens vines - es esmu maita.
nē,nē,nekas apvainojošs.vienkārši katram sava,ne?tāpat kā dūdiņas.nevar jau nosodīt kādu,kura dūdiņgaume nesakrīt ar manējo.tas protams atsvešina, bet par maitu.tās jau tikai emocijas.
es nestrīdos.