3/24/22 12:23 pm - Teksta uzdevums
es tikko pulciņam jauniešu, kas ir mani skolēni un mācās 10.klasē, pastāstīju par cibiņiemdaži jau nepilda uzdevumus un lasa jūs
gadā, kad viņi dzima man bija 19
cik gadu man paliks šogad?
blā blā
Recent Entries
daži jau nepilda uzdevumus un lasa jūs
gadā, kad viņi dzima man bija 19
cik gadu man paliks šogad?
12/9/13 10:23 pm
j-bungas un spēlītesd-bass
a-klavieres
al-koklīte un flautiņa
12/7/13 11:18 pm
ai, sāka skanēt Billy Idol "Eyes Without a face"atceros, kad no Rīgas pārvācāmies uz Ungruprils dzīvoklīti-es, brālis Ulfs, mamma (gaidīja jau Kārli) un tētis, tētis no kāda sava brauciena man atveda mazu rozā magnetafonu,kuram bija trīs funkcijas-play, rec un stop. parasti ar magnetafonu spēlējos pie tv un ierakstīju no MTV sev mūziku kasetē. man bija kādi 6 gadi. vienā tādā reizē tētis gulēja un kaut ko lasīja un sākot skanēt "Eyes without a face" viņš teica, lai šo ierakstu. es viņam atbildēju, ka jau rakstu. viņš pasmaidīja.
tētis toreiz vēl bija tik jauns un mēs bijām ļoti laimīga ģimene. man bija skaisti vecāki.
bet tagad, gandrīz jau trīs mēnešus mans tētis ir miris. pēkšņi un tik ļoti par agru.
mīliet savējos.
always&all ways
12/7/13 09:29 pm
šovakar mājās ļoti dejojām, pārsvarā jau pie mūsu ģimenē neizbēgamā regeja un dubbet es tiešām gribu, lai pie mums migrē melnie
tad iesim ar viņiem dejot
12/6/13 12:40 pm
man ir divi bērniun nekad nesāciet savu man sakāmo ar "Kamēr tu esi pa mājām, tu varētu..."
tas nav jauki
12/5/13 11:24 pm
es drausmīgi ilgi turējosun beigās tomēr noplēsu lielo kreveli uz kājas
stulbi, bet toties sajutos kā bērnībā
3/28/13 10:32 am
jau ceturto dienu cīnos ar dranķi kaklā, kas sākotnēji bija angīna, bet izskatās -tai talkā nākusi arī kaut kāda sliktākā laringīta daļa, bet kopumā jau ir labāk.trakākais tas,ka slimojusi neesmu ļoti sen un nezinu, ko ar sevi iesākt.
ir tik patīkami,ka daudzie pienākumi no rīta tev liek celties, tev pašam nekas daudz nav jādomā- tikai jāceļās un jāliek to do listā ķeksīši, mission completed, next level un tā tālāk.
bet izrādās,ka mana būtība tomēr ir nožēlojami slinka, ja tai nav nekādu uzdevumu tā nespēj noturēties pie mācību vielas, grāmatas vai lēnā garā darīt kādu kaut cik cienijamu nodarbi. un to ari nevar saukt par atpūtu, kas manam ķermenim "bija vajadzīga un tāpēc tas saslima", es esmu pārgurusi un jūtos briesmīgi no šīs piespiedu dirnēšanas.
tagad klausos ar sintētiskiem puteklīšiem klāto veco "Deep cuts" un atceros, kā kādreiz manās dzīslās kūsāja karsta dzīvība. tas bija pirms septiņiem gadiem.septiņiem.
10/27/12 05:33 pm
esmu pārgurusi.visu laiku mani salauž un sagrauj. nupat man ūdens smeļas mutē no iekšpuses.
visu dienu neko nespēdama guļu un mēģinu atgūt līdzsvaru.
10/9/12 10:48 am - atskaite
sen neesmu rakstījusi.šajā laikā ļoti daudz kas ir mainijies, bet noticis maz.
atkal man ir radies jautājums kāpēc nevienu no savām idejām es neesmu spējīga novest līdz galam? kāpēc pati vienmēr citas lietas, CITU lietas nolieku augstāk par savu mērķu sasniegšanu? kāpēc man tas nav svarīgi?
vai visas mātes upurējas?
vasara novecojusi, sačervelējusies un pārvērtusies par rudeni.
māja remontējas. mums ir otrais stāvs.
remonta dēļ esam spiesti dzīvot plecu pie pleca ar pārējiem, arī viņi ir spiesti dzīvot ar mums un brīžam gaisā ir jūtami sprakšķi.
protams tas viss ir relatīvi un atkarīgs no tā kādas vērtības ir ieaudzinātas manī, bet dažreiz man ir tik grūti pieņemt lietas un dzīves formu, kāda ir pieņemta viņu ģimenē. es ļoti skaidri saskatu plusus un mīnusus gan savā, gan viņu ģimenē un abās daudzas lietas ir brīnišķīgas, bet daudzas arī nomācoša ,pilnīgi nevajadzīga zampa, bet pie viņiem viņu zampa mani nomāc vairāk. varbūt tāpēc ka tā ir viņu drāma, ne manējā un man nākas tajā piedalīties gribot negribot. nemitīga vērtēšana, aprunāšana, mahinācijas un runāšana darīšanas vietā.es esmu no tiem,kam prieku sagādā jebkas un man pietrūkst līdzīgo.
mēs. mēs satiekamies tikai pa miegam.
mazais labi iejuties bērnudārzā, kļuvis daudz patstāvīgāks.
tad vēl divas nedēļas ārstējos, jo skaistā Ziemeļvidzemes purvā, kur sūnas bija pelēkbrūnas un tumši sarkanas un dzērvenes kā ķirši, mani sakoda odze.
pa ceļam uz to purvu bija ļoti daudz skaistu vecu,arī pamestu viensētu. kā tādu gribētos.
Stoholmā Wolfanga Tillmansa izstāde. arī to ļoti gribētos. bez bērna un drauga. ar draudzeni.
skolā fizika, tēlotājģeometrija, materiālzinības.
darbā darbs.
man ļoti patīk,kā ekstato priekšmetu mācīšanās maina mani.
9/2/12 07:07 pm
trakās kucespēdējā mēneša laikā man par mana dzimuma māsām ir kauns
8/17/12 12:43 pm
big city ilgas8/17/12 09:29 am
šorīt nākot uz darbu man pretī nāca vairāki gab. galīgā ķēmātādi zināmi cilvēki
liekas ka viņi visi būtu iznākuši no vienas gāzes kameras tādā diezgan "mākonītī"
un iekāpuši nepareizajā realitātē
8/16/12 04:42 pm
ok, man ir ļoti netīrs noskaņojumskaut neviens nespētu nolasīt manas domas
8/14/12 10:41 am
man ļoti nepatīk saksafonivakar bijām uz Ernie Watss kvarteta koncertu
un secināju, ka anti sarakstā man saksafons dala savu vietu ar takšiem (suņiem)
uztājīgi, ar uzmanības deficītu apveltīti instrumenti
8/11/12 08:24 pm
pīlādži8/7/12 02:53 pm
superīgs laiks. man ļoti patīk līņāšana.mežā šobrīd noteikti,ka aug sēnes.
steidzīgi spraucās arā no zemes.
lasu Murakami 1Q84, īstais laiks.vispār ja tā godīgi, iestājies ļoti apātisks dzīves posms.
nezinu ko iesākt, kā sevi sapurināt. prasās pēc restarta, jo vecā pusaudža āda ir gandrīz nogājusi, kā no ādas pāksts ir izkāpis cits cilvēks, vecās ādas ļerpatas vēl nedaudz pinās pa kājām. jaunajam cilvēkam ir nedaudz vientuļi, jo līdz ar veco ādu ir aizgājusi kaut kāda piederība
7/3/12 01:06 pm
vakar atkal varēja redzēt sudrabainos mākoņushttp://lv.wikipedia.org/wiki/Sudrabaini
Powered by Sviesta Ciba