19:41Moncis ir veiksmīgi klāt. Vienkārši neticēju pati savām acīm, kad redzēju sarkano galviņu izkāpjam no vilciena! Bet nu tālāk viss forši, visu dienu kaut ko čilojam apkārt, runājamies gan par svarīgām, gan nesvarīgām lietām. Man ļoti, ļoti liels prieks, ka meitenēm jaunā auklīte ļoti patīk, MF jau samīļoja viņu, un pat vairākas reizes, visu ko stāsta, rāda. Liekas, ka viņām nebūs tādas problēmas kā man sākumā, bet tomēr situācija bija daudz, daudz savādāka, jo es ierados laikā, kad apkārt bija visi brālēni, māsīcas un citi radinieki, ar kuriem viņa tad pavadīja visu laiku. Ā, un arī angliski viņa tik pat kā nerunāja, un arī nesaprata lielu daļu no tā, ko es teicu.Tagad atdevām meitenes vecākiem, uzgājām uz mūsu/Montas istabu, dzeram aliņu un gaidam vakariņas. Visu laiku cenšos atcerēties, kāda sajūta bija, kad es pati te biju pirmo reizi, cik viss likās skaisti, interesanti un... savādāk. Tagad te tiešām jūtos kā mājās, pie skaistā skata aiz logiem jau pierasts tik tālu, ka vairs pat neievēroju. Un, kad iedomājos, ka rīt no rīta jau būšu vilcienā un vakarā - Rīgā, vēderā sāk tā patīkami kņudēt. :)  |