stand still

9. Maijs 2011

12:48

Svētdienas jaukākā daļa bija skrējiens uz Florenci. Pirmkārt jau pats ceļš uz turieni... Kavējām, tāpēc šoferis dikti steidzās, un lēnāk par 150 nebija nevienu pašu brīdi. M, uzliku dziesmu un tiešām kaifoju.
Man bija tikai nepilnas divas stundas laika, lai izvēlētos peldkostīmu un izdomātu, kā pēc iespējas lietderīgāk iztērēt atlikušos 25eiro. Galu galā iznācu no veikala ne tikai ar peldkostīmu, bet arī jūrnieku krekliņu, tumši ziliem vasaras svārciņiem un rozā kleitu meiteņu ballītei. Atbraucu mājās, pielaikoju visu vēlreiz un biju tiešām pārsteigta - viss patīk, viss izskatās labi... Parasti gan ir tā, ka vakarā vēl domāju - nē nu tiešām, vajadzēja ņemt to, šito, bet šoreiz esmu tiešām apmierināta. Nu vienīgās no mana saraksta vēl neizsvītrotās lietas ir soma un sandales, bet arī tās jau par skaistām cenām esmu nolūkojusi. Pārējo naudiņu - krāt, krāt, krāt, neko netērēt!! 

13:00

Šo sestdien biju uz Castiglione del Lago. Pamatīgi paveicās ar laiku, tikai diemžēl nebija nekā piemērota ko uzvilkt, tāpēc atgriezos mājās ar seksīgāko traktorista iedegumu ever. Viss jau skaisti, vieta, ezers, un arī ar vilcienu un biļetēm nekādu problēmu nebija, tikai tie vīrieši... Ah, atbraucu atpakaļ tiešām nogruzīta, piesējās kādi trīs, un visi tik uzbāzīgi! Kadrs stacijā bija visdrausmīgākais, ne vārda angliski neprata un nesaprata, bet viņam po, tik mauca kaut ko, gan itāļu, gan franču valodā, un beigās vēl sāka bakstīt un aiztikt, vienu brīdi tiešām biju izmisumā, jo neviena cilvēka apkārt, vieta arī tāda nomaļa... Br.

Esmu izskatījusi, cik nedēļas palikušas līdz mājās braukšanai, un tagad cenšos izplānot katru no tām, divu iemeslu dēļ - lai laiks ātrāk paskrien, un lai, vēlāk atceroties šeit pavadīto laiku, nebūtu jāčīkst, varēju izdarīt vēl to un to, aizbraukt tur un tur...
Šajā nedēļā paredzēta meiteņu ballīte, tā kā darīt tiešām būs ko, jācep, jāšmorē, jāberž un arī jāvaktē mazās... Arī svētdien droši vien man palūgs aizpildīt vienu no babysitting night, tā kā paredzu, ka nekāda atpūta nesanāks. Pēc tam beidzot ceru vienas brīvdienas pavadīt mājās, neko nedarot, nekur neejot, vienkārši gulēt ilgi, ilgi, pēc tam aiziet uz ķīniešiem, un vēl kādu filmu vakarā paskatīties.
Jūnija sākumā braucam uz Neapoli, tur Džustinai iesvētības, uz kurām es diez vai būšu aicināta, un pat ja būšu, droši vien atteikšos, jo tomēr brauciens uz Capri salu liekas kārdinošāks. Vēl jāatrod laiks lai satiktu Evu un Karlo, jo izskatās, ka tā būs pēdējā reize, kad kopā ar ģimeni brauksim turp. 
Jūnija pēdējā nedēļā - brauciens uz Sorrento. Tā kā kopā ar PL, droši vien mani vedīs uz kādiem muzejiem un tamlīdzīgām iestādēm, jo vēl joprojām neesmu skaļi atzinusi, ka tas manī neizraisa pilnīgi nekādas emocijas, bet tomēr ceru, ka man piešķirs arī kādu laiku vienai pašai, un tad gan - uz pludmali!
Tam visam pa vidu vēl jāsatiek Luidži, jāatrod un jāaizbrauc uz veikalu, kur Bacio šokolādi pārdod lētāk kā visos citos veikalos, jāizstaigā veikali, lai atrastu labākās un lētākās pavārgrāmatas, un jāsagādā atvadu dāvana.
Powered by Sviesta Ciba