cukursēne
06 March 2022 @ 11:12 pm
slava feminismam un patriotismam  
spēlējām "5 sekundes":

- Nosauc trīs slavenus režisorus!

- Alise Zariņa, Liene Linde, Marta Elīna Martinsone
 
 
cukursēne
24 February 2022 @ 10:55 am
 
šonakt sapnī biju nolēmusi pamest ierasto dzīvi un pieteikties kaut kādā upju un okeānu attīrīšanas misijā tālu ziemeļos. jau kopš pamošanās brīža es mazliet vēlos, kaut šīs realitātes būtu mainītas vietām, un karš norisinātos tikai sapņu (murgu) pasaulē.

nesaprotu, kas tagad jādara, mēģināt turpināt darbu, nemēģināt? nesaprotu, kur un kā īsti var iet protestēt, un vai no tā reāli jebkāds labums un jēga. un vēl man ir bail, ka, ok, es aiziešu kaut kur piketā, un arī tur nevarēšu pārstāt raudāt. vispār pēc 5 min ir darba zvans, un es laikam nevarēšu ieslēgt kameru, jo laikam nav pieklājīgi pat neuzkrītoši liet asaras, kamēr norit tikšanās. es saprotu, ka šī nav īpaši racionāla reakcija, bet man nav, kur noenkuroties ar sajūtu, ka, jā, ok, šī ir lieta, ko var darīt, es varu izvirzīt priekšplānā to un panākt, ka tā balss, kura pakausī kliedz "ĀAAAAAAĀĀAAAAAAĀĀĀAAAAĀĀĀAAAARGH" nedaudz pieklust
 
 
cukursēne
23 February 2022 @ 09:23 am
 
ko es gribētu būt iemācījusies: kārtība nav vienmēr pakļaušanās kāda cita kārtībai
 
 
cukursēne
19 February 2022 @ 11:28 pm
 
The night before her wedding, Daisy taught me that after the world ended, you still had to get up in the morning, and the things that you ruined would still be there, needing to be fixed. When I looked at famous Jay Gatsby, soul gone and some terrible engine he called love driving him now, I could see that for him, it was all a wreck and a ruin, and he had no idea why the rest of us weren't screaming.
(..)
"When you can't fix a thing, the best course of action can be to ruin it all so that no one can see what truly happened."
Nick laughed, and I wondered if that was what love was, making someone forget the pain that gnawed at them and would not stop.

//Nghi Vo, 2021, The Chosen and the Beautiful
Tags:
 
 
cukursēne
16 February 2022 @ 10:35 pm
 
Poll #21525 spēcīgas emocijas
Open to: All, results viewable to: All

vai spēcīgas emocijas tevi mudina rīkoties?

View Answers


10 (90.9%)


1 (9.1%)

 
 
cukursēne
15 February 2022 @ 09:08 pm
 
“Dear Frau V., your questions are unanswerable, because you want to know how to live. One lives as one can. There is no single, definite way… If that’s what you want, you had best join the Catholic Church, where they tell you what’s what.”
 
 
cukursēne
13 February 2022 @ 09:35 pm
 
"Harry Potter and the Order of Phoenix" vispār varētu būt arī Marī Kondo žanra grāmata par to, kā risināt mājas kārtošanas jautājumu ar uguns palīdzību
 
 
cukursēne
27 January 2022 @ 10:46 am
par brīvdienu ceļojumiem  
vakar pēkšņi sapratu, ka man kaut kur laikam no bērnības pieaugušo sarunām nosēdies, ka braukt atvaļinājumā zvilnēt saulē pludmalē vai (vēl sliktāk!) pie baseina ir kaut kā teju vai nicināmi. tagad saprotu, ka, iespējams, tur liela daļa varētu būt bijis tāda "vīnogas skābas" sentimenta.

visi šie pieaugušie bija savu dzīvi pavadījuši apstākļos, kur atvaļinājumi nozīmēja došanos strādāt uz lauka, kur ikdiena bija drīzāk bēgšana no nabadzības elpas pakausī - kāds brīnums, ka jāatrod veids, kā vienkāršu vaļošanos definēt kā nepievilcīgu, nevis nepieejamu? ja teju vienīgais veids, kā nokļūt ārzemēs, ilgstoši ir bijis darba nolūkos vai vēlāk, finansiālajai situācijai drusku nostabilizējoties, - kaut kādos ļoti stingri saplānotos grupas braucienos, kur iespējami īsā laikā jāiespiež iespējami daudz kaut kādu "bagātinošu pieredžu", skaidrs, ka jebkas cits klasificējas kā izšķiests, nelietderīgi pavadīts laiks.

protams, ka man patīk ceļojumā apmeklēt, teiksim, muzejus, kaut kādas ~izglītojošas kultūrvietas, mērķtiecīgi izpētīt un uzzināt kaut ko par to teritoriju, uz kuru esmu aizbraukusi, pagaršot tieši vietējos ēdienus (ja var atrast vegāniskus, ha). tas ir tas, ko es parasti plānoju brīvdienu braucienos darīt. bet man tomēr patīk arī vienkārši bez plāna pastaigāties, jo sevišķi, ja var iziet vietējā dabā, un, izrādās, jā, arī vienkārši janvārī pagulēt saulē pie baseina ar grāmatu. es gribu mainīt to naratīvu, kurā ir kaut kāda brīvdienu aktivitāšu hierarhija, kurā turklāt "vienkārši atpūsties" nez kāpēc ir viszemākajā rangā.
 
 
cukursēne
19 January 2022 @ 08:25 pm
 
kas ir "augstas darba spējas"?
 
 
cukursēne
15 January 2022 @ 11:41 pm
in the long run  
in the words of John Maynard Keynes, “In the long run we are all dead.”
 
 
cukursēne
01 January 2022 @ 02:43 am
 
pēkšņi sapratu (un nolēmu, ka jāpapūlas pierakstīt), ka varbūt daļa no tās savādās sajūtas, kuru man grūti saprast un korekti aprakstīt, ir tāda kā atsvešinātības sajūta no laika ritējuma. es brīžiem jūtos teju nesaistīta ar savu dzīvi pirms kāda laika, brīžiem atkal kaut kas laika ziņā tāls liekas tik nesens un aktuāls
 
 
cukursēne
27 December 2021 @ 11:47 pm
klimata pārmaiņas  
globālā saslimšana
 
 
cukursēne
20 December 2021 @ 03:18 pm
random piezīmes  
man nesen bija tāds sapnis, kur es biju klāt, kad kādam konfiscēja viltotus it kā LV izdotus personu apliecinošus dokumentus - pasi, ID apliecību, dzimšanas apliecību. šie dokumenti bija sagatavoti ...Lēdijai Gagai. diemžēl jau pamostoties vairs neatcerējos, kāds bija viņai šajos viltotajos dokumentos piešķirtais vārds.
Tags:
 
 
cukursēne
16 December 2021 @ 11:19 pm
 
vai jūs zinājāt, ka Lembergs saslimis ar covid-19?

es vēl nesen draugu kompānijā apspriedu dažādus LV "īpašo" politiķu fenomenus, tostarp Lembergu, bet nezināju un sarunas gaitā neuzzināju par šo faktu. tas sarunai būtu bijis relevants. jūtos nedaudz pārsteigta.
 
 
cukursēne
08 December 2021 @ 04:02 pm
 
labs, man tikko Čaka ielā kāds brīnumains onkuliņš vēsi uzmočīja virsū, griežoties pāri sabiedriskā joslai (šķiet - lai tiktu iekšā pagalmā). paldies sniega kalnam par maigu piezemēšanos, varbūt pat iztiksim bez baigajiem zilumiem.

gandrīz vai gribēju paskandalēties, bet bija jāsteidzas uz terapiju pārstrādāt šo traumu, haha (joks, protams, man pietiks citu problēmu vēl gadiem, līdz varēs sākt risināt sajūtas par mūsu autocentriskumu).
 
 
cukursēne
30 November 2021 @ 12:49 am
 
"omikrons" reāli izklausās pēc kaut kāda marvel komiksu ļaunīša
 
 
cukursēne
27 November 2021 @ 11:43 pm
cibas lietošanas paradumi  
sapratu, ka pēc visiem šiem pēdējā laikā manītajiem komentāriem par to, ka "leitestos tas" un "leitestos šitas", man laikam interesē. cilvēkiem tiešām ir tik relevanti, kas notiek tajos latest posts?

es savā 10+ gadu ilgajā cibas karjerā esmu latest posts mērķtiecīgi apskatījusies burtiski uz roku pirkstiem saskaitāmas reizes, bet, iespējams, tas neatbilst standarta cibas lietošanas kultūrai..?

Poll #21502 ciba un saturs
Open to: All, results viewable to: All

ko tu lasi sviesta cibā?

View Answers

sevi
10 (33.3%)

savu draugu listi
29 (96.7%)

interesantus komentārus atstājušu cibiņu cibas
14 (46.7%)

mani piedraugojušo cibiņu cibas
7 (23.3%)

savas draugu listes cibiņu draugu listes
3 (10.0%)

cibas cepienus
10 (33.3%)

latest posts
11 (36.7%)

 
 
cukursēne
16 November 2021 @ 01:35 pm
random dienas fakts  
šodien uzzināju, ka LV ir vakcinēti 57% ieslodzīto un 97,3% darbinieku
 
 
cukursēne
03 November 2021 @ 11:07 am
 
es bieži mēdzu domāt par to, kā, nez, dzīvo citi cilvēki. un tad man rodas dažādi muļķīgi jautājumi, piemēram, šis:

Poll #21489 deguns
Open to: All, results viewable to: All

cik bieži tu parasti šņauc degunu (ārpus laika, kad slimo)?

View Answers

nevienu reizi dienā
11 (44.0%)

vienu vai divas reizes dienā
10 (40.0%)

reizi pāris stundās
2 (8.0%)

katru stundu
2 (8.0%)

vēl biežāk, nekā reizi stundā
0 (0.0%)



lielā mērā man šķiet inčīgi, kā dzīve ar hroniskām iesnām normalizē to regulāro deguna šņaukšanu. man šķiet, ka pat karstās vasarās, kā dažviet komentāros pieminēts, es savā mūžā vispār neesmu piedzīvojusi tādu situāciju, kad varētu nešņaukt degunu kā minimums katras pāris stundas.
 
 
cukursēne
27 October 2021 @ 11:57 pm
darbi un dienas vol.n  
šodien no rīta, kamēr vēl bija saule, jutos tik izkliedēti un triceklīgi, ka nolēmu, ka darbam nāksies pagaidīt, uzlēcu uz ritenīša un močīju pa šoseju (kā man patīk šoseja, nekādu luksoforu, nekādu krustojumu uz katra stūra, nekādu dusmīgu autobraucēju), kamēr drusku izvēdinājās galva. un tad, atgriežoties mājās visai tādai "ok ok ok nu tik būs strādāšana, esmu tik apzinīgs un veselīgs, ka atradu, kā savlaicīgi savākties", man pagalmā uzdirsa putns.

kas atgādināja, ka tā arī neierakstīju cibā kādu mini epizodi no savas dzīves. tā bija tāda (jau pirms kāda laika) - nācu no veikala un ar zināmu interesi ievēroju, ka pie apstādījumu krūmiem lēkā vārna. palecas pret to krūmu, nokrīt zemē, palecas, nokrīt. no sākuma padomāju, varbūt savainota vai kas, bet, tuvojoties sapratu, ka krūmā aug kaut kādas baltas ogas, kuras tā vārna mēģina dabūt. bez jebkādas apdomāšanās, garām ejot, noplēsu pāris čemurus un nometu zemē, un tikai pēc tam iedomājos, ka tas laikam nav gluži normāli, ka pašsaprotami un principā teju automātiski es lasu un apmierinu pat random vārnu vēlmes un vajadzības, ja esmu tās ievērojusi.

pēc tam gan kādu brīdi domāju, ka gribētos pameklēt kādus pētījumus par to, vai/kad/kā dzīvnieki rīkojas kaut kā līdzīgi, palīdz viens otram tāpat vien, kad tas viņus nekā neapdraud. laikam gan realitāte jau lielākoties ir tāda, ka tie vai nu viens otru apdraud, vai sacenšas par vieniem un tiem pašiem resursiem. bet ja nu jums ir azotē kādi jauki stāsti vai pētījumi par dzīvniekiem, kuri viens otru izručī, padalieties, lūdzu.