varbūt gribētu kādreiz būt tāds cilvēks, kurš var atļauties savam mājdzīvniekam hidromasāžu ar ozonu

A: bet visa tā plānošana pieprasa daudz smadzeņu. vieglāk ir nomirt!

- you don't know anything about me!
- i know EVERYTHING about you. you are an open book written for VERY dumb children.

šķiet, esmu sākusi kaut kā skaidrāk/personiskāk saprast cilvēces (nosacīto) apsēstību ar fantāziju par ceļošanu laikā vai paralēlajām realitātēm. nu, vai vismaz pēdējā laikā vairāk par to domāju. būtu tik ērti, ja būtu iespējams pamēģināt vairākas savstarpēji izslēdzošas izvēles - pieņemt vienu, tad atgriezties izejas punktā un pieņemt otru, un izvēlēties to, kas patīk labāk. protams, ka arī šim ir neskaitāmi daudz problemātisku blakusparādību, bet es saprotu to sentimentu. racionāli, protams, es apzinos, ka tas, cik (tieši šajā "vai izvēlējos pareizi" kontekstā) apmierināta es būšu ar kādas izvēles rezultātu mazāk atkarīgs no tā, cik kaut kā "objektīvi" labāks tas ir par alternatīvām, vairāk ar to, cik ļoti es nosliecos par labu šaubām vai dzīvošanai realitātē. taču doma par to, ka būtu iespējams reāli salīdzināt dažādas savas dzīves versijas.. tas varētu būt arī vilinoši, vai ne, ne tikai šausminoši.

es biju palaidusi garām, ka no 18.maija covid pozitīvie slimnieki varēs ar ģimenes ārsta atzinumu tikt uzskatīti par izveseļojušamies bez atkārtotas testēšanas, ja konkrētu dienu skaitu nebūs bijis simptomu. zinot, ka ir cilvēki, kas slimojuši krietni ilgāk par divām nedēļām, šis man liekas absurdi un biedējoši, un es izjūtu milzīgu niknumu.

kāpēc man tik ļoti patika "she-ra and the princesses of power":

love and power

sapņoju, ka notika akcija, kurā no debesīm visur tika izmestas jaunas seksa rotaļlietas, lai veicinātu sabiedrības veselību.

kindness =/= niceness

sapņoju, ka impulsīvi nolemju kaut kādā pasākumā uz skatuves performēt interpretatīvu deju pie džeimsa bonda theme song

"you just wake up every day and there is a new thing you don't give a fuck about anymore. the best feeling!"

kaut kādā ziņā šī noteikti man šķiet labākā grāmata, ko esmu izlasījusi pēdējā laikā. tik daudz dažādu sieviešu perspektīvu, tiešā un netiešā veidā prezentētu, tik daudz dažādu ģimenes attiecību dinamiku, ticami un pamatoti izspēlētu un aprakstītu, tik daudz piņķerīgu tēmu, iejūtīgā un cieņpilnā veidā aplūkotu.

(zinu, ka ir arī seriāls, un, iespējams, varētu to arī noskatīties, lai gan no treilera var redzēt, ka dažādas lietas ir izmainītas; gan jau tādēļ, lai labāk pielāgotu seriāla formātam, bet tonis izskatās drusku cits, pagaidām, vēl nenoskatoties, liekas, ka grāmatas vibe man patīk labāk)

sapņoju, ka Greta Thunberg nomirusi no covid-19, un es biju par to ļoti pārsteigta

sapnī tusēju ar vecu vīru, kurš bija džordžs soross

- Good morning, I am feeling very angry!
- I understand, but this is a library. Please scream inside your heart.

latviešiem nav depresijas, viņiem ir smags darbs un kara atmiņas

jāņu dienas rītā, savukārt, uzzināju, ka esmu zaudējusi nevainību, jo pirmo reizi mūžā esmu tikusi pie ērces, ha. eww.

līgo dienas rīta maģija: sapratu, ka mans vārds un uzvārds beidzas ar vienu un to pašu zilbi

šovakar kārtējo reizi, braucot mājup, piesējās kaut kāds lohs busiņā - kārās ārā pa logu un auroja, lai braucu pa ietvi. bitch please. šoreiz, pateicoties sastrēgumam, izdevās beidzot izdarīt ko tādu, ko sen jau bija kārojies līdzīgās situācijās - nobraucu garām, informējot viņu, ka "man ir tieši tādas pašas tiesības braukt pa ielu, kā jebkuram citam, ATPISIES".

aiztraucos mājup un baudīju apziņu, ka šis nāpslis, iespējams, joprojām sēž sastrēgumā, kamēr es jau lepni zvilnēju dīvānā ar aukstu dzērienu.