Es par to praktizēšanās trūkumu arī reizēm domāju, bet, nevis tāpēc, ka apkārt remdenums, bet tāpēc, ka man nav gadījies sastapt pārāk daudz cilvēku, par kuriem es kaut kā īpaši jūtos (nē, nu, labi, es bieži jūtu aizkaitinājumu un dusmas :D), un tad, kad jūtos, man mēdz likties "bet man nav ne jausmas, kā šādā situācijā vispār varētu rīkoties", un es nedomāju tikai romantiku, vispār reti ir cilvēki, kuriem man gribas kaut ko/jebko paust.

Jācer, jā, ka ir kā ar to velo. :)