man ir pasniedzējs, kas izskatās pēc Robina Viljamsa, ir humōrīgs (tākā, visai jauki joko) un tad, kad joko un pats sasmejas, tā mīlīgi piesarkst. tas viens.

man ir kursa veidotāja (viņa gan to diemžēl pari nepasniegs kaut kādu jokainu izmaiņu dēļ), kura kaut kā atgādina manu bijušo lielisko biolōģijas skolotāju Līgu Sausiņu un man ļoti, ļoti patīk. žēl, ka viņa man neko nemācīs. bet, ja man neuznāks kauns, es noteikti izmantošu viņas piedāvāto "nākt un konsultēties" variantu. es pat jau rīkojos attiecību veidošanas labā - pieteicos ieskenēt vienu no grāmatām, kas jāieskenē. tādu grāmatu, kuras nosaukumu es sākotnēji nepareizi izlasīju kā "in search of research", tas mani sajūsmināja, bet tad es sapratu, ka tur tomēr rakstīts "in search of respect". ne uz pusi tik sajūsminoši, bet arī neslikti. tas divi.

man ir kurss rsu, kurš pagaidām ir haōtiskākais un nesaprotamākais no visa. pasniedzēja mēģina pastāstīt vairāk, nekā var ietilpināt tai pusotrā stundā, rezultātā lec pāri slaidiem un patērē laiku, lai skaidrotu, ka šo mēs laikam neapspriedīsim, bet varbūt tomēr, bet laikam ne, bet vispār.. un tā tālāk. un tur ir visādi teksti jālasa, un es apjūku, kuri uz kuro brīdi. bet gan jau - tie ir pietiekami interesanti, lai es gribētu izlasīt visu to un VĒL. tas trīs.

man ir izdevies kaut ko sev nodarīt, kā rezultātā es tagad visu laiku šķaudu un pretīgi, kaitinoši klepoju, kakls kasās, galva sāp, nāk miegs, vispār, es laikam esmu mazliet apslimusi. bet tas mani neskumdina, izņemot tādā ziņā, ka tad ir grūtāk uztvert lietas un visu laiku gribas tikai šķaudīt, gulēt vai klepot (starp citu, šī paragrāfa uzrakstīšanas laikā es nošķaudījos astoņas reizes. statistika, hah.). tas trīs.

vēl - man nebūs stipendijas, jo mūsu kursā ir jau divi cilvēki ar īpašām vajadzībā, tas ir, viens ar īpašām vajadzībām un viens no ģimenes ar daudziem nepilngadīgajiem, vai kautkātā. nu dievs ar viņiem, tā meitene, kurai, manuprāt, ir tā ģimenes lieta, ir pat ļoti, ļoti jauka. otra gan man nepatīk. tas četri.

un vēl vēl - man būs jāveic pētījums, un šoreiz, beidzot - patstāvīgi! vienīgā problēma ir, ka tam būs tikai semestris laika, līdz ar to, ko lai dara, ko lai dara, kā lai atrod kaut kādu šauru tēmu! viss, kas mani interesē, ir tik apjomīgs, ka man tāda sajūta, ka aizņemtu vismaz kādus gadus divus, lai tā ļoti rūpīgi izpētītu. un tas, ko man gribētos izpētīt visvairāk un kur man ir sajūta, ka es to baigi labi varētu - to man gribas darīt kādā brīdī, kad ir cerība, ka it will matter.. tāpēc, gaidu jūsu ieteikumus par jomām, kuras interesē jūs vai, jūsuprāt, varētu interesēt mani, kurās es varētu palūkot, kādas problēmas, kas nav pārāk apjomīgas, es varētu gribēt pētīt. jo šobrīd mana galva ir pilna ar baciļiem un es jūtos kā vinnijs pūks - pildīta ar zāģu skaidām. tā ka, izsakieties, draugi. tas pieci.

arlabunakti, es nu došos lasīt par to, kā kanibāli apēda kapteini kuku un kāpēc tas tā notika.