23 April 2013 @ 02:23 am
ja esi bērnība...  
vēl tādā reminiscenšu noskaņā atcerējos, ka es bērnībā nesapratu, kāpēc mūzikas skolotājai tik ārkārtīgi patīk šī dziesma, man tas viss likās tik nesvarīgi un dumji, un es nesapratu to "atziedēšanu", jo man likās, ka tur ir "atdziedi" - kā korī, lai pierādītu, ka esi iemācījies. bet tagad es diezgan labi saprotu, kā šāda dziesma var patikt. jo sevišķi pusmūža (man viņa likās diezgan veca tolaik, bet es biju maza, tā ka pieņemu, ka gan jau nebija vairāk par 50, ļoti iespējams pat, ka mazāk) skolotājai, kam ikdiena jāpavada (lielākoties) nepaklausīgu, kaitinošu knēveļu sabiedrībā, no kuriem lielākā daļa pat nav gatavi paklausīties skaistu mūziku, ko viņa mēģina atskaņot stundās.
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on April 23rd, 2013 - 11:27 pm
ļoti interesanti tas, varbūt vakar bija kaut kāda īpaša "atziedi, dvēsele!" diena vai kaut kas tāds!

es gan, ja godīgi, arī neatceros ļoti daudz lietu no mūzikas stundām sākumskolā, bet man nav nevienas konkrētas sūdīgās mūzikas atmiņas (ja neskaita šīs un vēl vienas dziesmas (kaut kas par ģitāras skaņām naktī un ave maria, man tas likās bezgala nesakarīgi, kāds marijai sakars ar ballītēm pie ugunskura, kur kāds spēlē ģitāru) mācīšanos), turpretī ir skaidras atmiņas par grīgu un šopēnu, kas bija brīnišķīgi. ļoti iespējams, ka man bija paveicies ar mūzikas skolotāju.
(Reply) (Parent) (Link)