nigēriete ir vnk satriecoša. sestdienas rīts, pulkstens pieci. es pamostos no tā, ka kaut kas uzstājīgi pīkst. pīp-pīp-pīp-pīp-pīp-pīp-pīp. (40 pīkstieni. saskaitīju, kad tas turpināja atkārtoties) pauze. pīp-pīp-pīp-pīp-pīp-pīp-pīp-pīp. pauze. un tā uz riņķi fucking divdesmit, divdesmit piecas minūtes. kad pauze ieilga,man likās, ka nu jau būs cauri, bet trīsreiz drīkstat minēt, kas. "it's 5.30. time to get up." un pēc pāris šādiem paziņojumiem atgriežamies pie pretīgās pīkstēšanas, kura tagad ir skaļāka un kurai tagad pievienojies kaut kāds stulbs muzikāls interlude tajos brīžos, kad iepriekš bija pauzes. pizģecnahujbļe. neatstāj ieslēgtu modinātāju, ja zini, ka necelsies? neatstāj ieslēgtu modinātāju, ja pats nebūsi klāt? man ir tāda sajūta, ka būs saruna. nu, vai vismaz zīmīte aizbāzta aiz durvīm. šis ir diezgan augstu neciešamu-kaimiņu-checklist skalā. ir sestdiena, ffs.

updt: OMG, TAS LAIKAM BEIDZĀS. vajadzēja tikai 40 minūtes, lol.

updt2: NOOOOO, it's back. ugh

updt3: uzrakstīju zīmīti un aizgāju, pieklauvēju pie durvīm. laikam tomēr viņa ir tur iekšā, jo modinātājs apklusa. bet varbūt tā ir tikai sagadīšanās, un mana pacietība ir tikpat ilga kā viņas modinātāja pīkstēšanas laiks, neatspiežot.