plus, es nevaru īsti pilnīgi piekrist par to piederēšanu - ir dažādi "piederēt pie" un mēs acīmredzami nerunājam par vienu un to pašu. neviens nekad nekur līdz galam nepieder, bet ir iemesls tam, ka pastāv tāds maģisks vārds kā "mēs" - cilvēki izjūt zināmu kopības sajūtu, un to Tu nevari apstrīdēt. cilvēki tiek iekļauti lokos, kas atšķiras pēc tuvuma un plašuma un/vai novietojuma - like, ģimene, radi,(atšķirīgs plašums) ģimene, darbabiedri (atšķirīgs novietojums) utt.
my point here was, es esmu ārpus tā konkrētā loka, i'm a bit displaced when in certain social conditions.

bet vispār, jūs (Tu un Oskars) neesat pareizie cilvēki, ar ko par šo diskutēt ^^ man ir visai pamatotas aizdomas, ka jūs tāpat īsti nesapratīsiet, ko es gribu pateikt, jo tas nav tā, kā jums liekas, un nav labāka veida, kā paskaidrot. un arī tas nav nekas neparasts. un man tas viss netraucē. es vienkārši konstatēju.

+ pēc manas saprašanas loku eksistence ir ilūzija. tas ir - es redzu, kādos lokos sakārtojas cilvēki man apkārt, bet es nemēdzu sevi pāsu šiem lokiem piekārtot. then again, es iespējams pārāk lielā mērā piemēroju visu, kas notiek manā galvā, uz visiem pārējiem ļaudīm.

tur jau tā lieta, ka es nerunāju par SEVIS piekārtošanu kaut kādiem eksistējošiem/neksistējošiem lokiem.

then again, whatever. told ya, it's no use trying to explain.

ES te starp neiederos
ES acīmredzami neesmu iekļauta
ES nevaru būt ietverta
kad Tu domā par aktīvi sociālām izklaidēm draugu lokā, it's not ME that's there
ES esmu ārpus tā konkrētā loka

jā,es lietoju šādas frāzes, bet (jo īpaši pēc šī citējošā komentāra spriežot) Tu nesaproti.

es nerunāju par privāto piederēšanos, kas atkarīga no manis, no iekšējām sajūtām. jo par to nav vērts runāt, ir skaidrs, ka nevar piederēties. bet Tu pati teici, ka "redzi, kādos lokos sakārtojas cilvēki apkārt" - redz, lieta tāda, nekā tāda nav, ne nu viņi kārtojas, ne kā, TU viņus sakārto, jo cilvēka prāts mīl kārtību. Tu cilvēkus pieskaiti vienam vai otram lokam, un tam, ko par to domā paši cilvēki, nav pilnīgi nekādas nozīmes. un tas, ko es mēģināju pateikt ar visu šo, bija tikai tas, ka es esmu citā Tavas kārtības lokā nekā tie ļaudis, par kuriem Tu visbiežāk runā, izmantojot "mēs". tas arī viss.

jēj, Tava doma beidzot sasniedza manu smadzeņpodu

I'M AWESOMELY HAPPY ABOUT THAT! man tomēr kaut kas izdevās, galu galā.