ar to drīzāk vajadzētu lepoties, nevis kautrēties

varbūt, bet tai pat laikā, lai cik smieklīgi nebūtu, fakts, ka esmu izmācījusies vairākus priekšmetus (kursus? vai kā nu pareizi universitātes lietas sauc), kuros ir runa par dzimtes stereōtipiem un to uz cik ļurganiem pamatiem tie ir balstīti, kam it kā vajadzētu nodrošināt mani ar plašu argumentu klāstu, kāpēc ir pilnīgi ok būt šādai atkritējai, nemaina to, ka man ir tāda sajūta, ka tas tikai ir saasinājis apziņu par to, kas principā no manis kā sieviešu dzimuma būtnes tiek sagaidīts - ka man būs make-up removal lietas, skūtas kājas un augstpapēžu kurpes

pag, tas nozīmē, ka no manis tiek sagaidīts, ka man ir mašīna, savs dzīvoklis un informācija par aktualitātēm komercsportā. nēnēnē, tāda lietu kārtība mani neapmierina.

nu, ja Tu nekad īsti nejūties, ka omnipresent "society" no Tevis to sagaida - lucky you!
lai gan mūsdienās mašīna vairs nav svarīgi, jo ir kruti mīlēt dabu un braukt ar velosipēdu/sabiedrisko transportu. ^^

es jau gan parasti ikdienā arī par to daudz nedomāju, bet šādi brīži atgādina, ka eksistē tādas idejas - un cik pārsteidzoši labi patiesībā es zinu, kas tajās ietverts. un tad ir tāds - "oh. right." un tā drusku neērti. bet tikai drusku, un tas samērā ātri pāriet :D

ā, nu velosipēds man ir un daba tīk, tātad daļa pienākuma pret sociumu ir izpildīta :D sabtranss gan nav nekas ko gribētos lietot, bet tagad ziemā dažreiz nākas.
nu, ja samērā ātri pāriet, tad jau viss ir oki!