rakstu par staburagu un, lai gan man tas nekad nav licies kaut kas baigi aktuāls (kaut gan "staburaga bērni" man patika, klausījāmies ar brāli kasetē neskaitāmas reizes), brīžiem saskrien acīs asaras, it kā tas būtu kaut kāds man persōnīgi ļoti emocionāls temats.