lidlā pērkot svaigu gurķi, izrādās, esmu nopirkusi skābu. ):
vispār, tas veikals taču ir arī tik neērts, nav vietas, kur normāli salikt preces somā, un viņi arī neļauj to mierīgi izdarīt, grūž uzreiz nākamā pircēja lietas. un pārdevēji runā zem deguna, it kā izliekas, ka mēģina uzturēt sarunu, bet kā tad lai tas sanāk, ja es īsti nedzirdu, ko man tur uzņurd ar nedzīvu seju?
štrunts par tuvumu, neiešu uz turieni vairs, iešu uz morrisons. morrisons ūdens arī par 5 kapeikām lētāks. labi, pēc garšīgajiem zaļajiem āboliem iešu uz lidlu. un varbūt pēc kādas pekanriekstu bulciņas, ko aiznest ritai, ciemos ejot. bet tas arī viss.

smieklīgi, bet pirmais impulss pēc šāda ņurduļieraksta rakstīšanas man ir vēlme parādīt mēli lidlam, it kā tas veikals būtu persōna un man būtu seši gadi.