ir tāda sociālu pasākumu problēma, kas man pēdējos gados mēdz parādīties, kad es pamostos agrāk par citiem, un man gribas būt vienai mājās. ja es esmu svešā vietā (kas pēdējā laikā praktiski nekad nenotiek, jo man sāk gribēties mājās, līdzko sāk kaut nedaudz nākt miegs vai kā tā, un tad es tur ļoti cenšos nokļūt), risinājums ir vienkāršs - braukt mājās. bet es taču nevaru tagad ņemt modināt augšā cilvēkus un teikt - hei, ļaudis, ziniet, man tagad vairs negribas klausīties jūsu krākšanā/mierīgajā elpošanā, brauciet, lūdzu, mājās

ai, cik es esmu briesmīga, njā

updt: risinājums - gara pastaiga ar suni uz mežu, visiem labi.