ai, man šobrīd nepatīk te dzīvot, nevaru to noliegt.

nepietiek ar to, ka naktī aizmigt traucē gultas dauzīšanās pret sienu, no rīta kāda no viņām nespēj izslēgt savu modinātāju tik ilgi, kamēr tas pamodina arī mani (vairāk nekā divas stundas pirms man jāceļas!!!!) un pēc tam turpina pīkstēt vēl vairākas minūtes (šodien nebija pirmā reize), tagad itāliete skaļi skatās kaut kādu seriālu, izklausās, ka atkal izvilkusi savu datoru virtuvē, singapūriete kā vienmēr šļūkā pa gaiteni, esmu pārstājusi ticēt, ka viņa māk pacelt kājas no grīdas, vakar kāds (pēc maniem aprēķiniem, itāļu pāris, jo viņi pirms tam bija virtuvē) bija vienkārši paņēmis manu trauku dvieli un pilnībā saslapinājis, tāda sajūta, ka vienīgā, kas šeit nedara/nav darījusi kaut ko tādu, kas mani kaitinātu, ir meitene no nigērijas, bet varbūt viņa pārvieto manus produktus pa ledusskapi (kur es tāpat neko īsti vairs nelieku, jo tur nekad nav vietas). šķiet, ka man, šeit dzīvojot, draud sūrs īgņas liktenis, bēē. labi, no rītiem jau tāpat viss vienmēr liekas sliktāk.