man liekas, viena no manām rakcijām uz būšanu dusmīgai ir spēcīga vēlme ēst gaļu
lōģiski jau, it kā, kur nu vēl agresīvāk, vai ne

es ceru, ka lidlā būs kaut kāds gaļas klucis, ko es varēšu pusotru stundu turēt šīs vietas sūdīgajā cepeškrāsnī, lai tas kļūtu ēdams, un tad apēst mazu gabaliņu un saprast, ka vispār jau man nemaz negribas ēst